Sabrūkot Padomju Savienībai cilvēki bija spiesti mainīties, mainīt savus uzskatus par visām iepriekšējām vērtībām gan politiskajā sistēmā, gan sociālajā iekārtā, gan ģimenē un tās iekšējā struktūrā. 90-tajos gados notika ētisko vērtību devalvācija. Rīgas Latviešu biedrības namā 1996. gada 3.februārī norisinājās Latvijas inteliģences apvienības rīkotā sanāksmē “Krīze Latvijā. Ko darīt?” un 14. septembrī - konference “Veselība un tautas attīstība”, kur kopumā tika secināts: Postkomunisma situāciju valstī raksturo neatrisinātas sociālās problēmas – nabadzība, bezdarbs, nesakārtota veselības aprūpe; veco, slimo un bērnu sociāla nenodrošinātība; demogrāfiskā situācija, kas apdraud nācijas izdzīvošanu, krīze izglītības jomā, noziedzība un valsts budžeta krīze. Uz šī fona ir katra indivīda personīgā izaugsme.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007-2013 ir rakstīts:
„Katra cilvēka nozīmīgākās vēlmes saistās ar labklājību, drošību sev un saviem tuvākajiem, ar veselību un nodrošinātām vecumdienām, ar tīru gaisu un svaigu ūdeni, arī iespēju mācīties un radoši izpausties. Cilvēku intereses, vērtību prioritātes un priekšstati par labu un laimīgu dzīvi ir tik dažādi un atšķirīgi, tik subjektīvi un dziļi personiski. Gadiem un pieredzei krājoties, mainās arī vērtību skala. Šo vērtību dažādie aspekti un to kopums veido cilvēka dzīves kvalitāti.”
Bet ja ielūkojamies dziļāk, tad redzam, ka te atspoguļotas vajadzības, kas sakrīt ar Maslova piramīdā izkārtotajām. Tas ir, sākot no fiziskajām vajadzībām, vajadzības pēc drošības un aizsargātības, piederības apziņas, novērtējuma un cieņas un visbeidzot vajadzība pēc pašizpausmes.
Izstrādātajā stratēģijā ir ietverta arī izglītība, bez kuras nav iespējama cilvēka pašizpausme. Un tajā ceļš uz to iezīmēts šādi: „Izglītības kvalitāte un vēlme mācīties ir cieši saistīta ar izglītības vietu sabiedrības un katra indivīda apziņā, ar spēju pienācīgi novērtēt izglītības nozīmi.
Noturīgu interesi par mācībām un sekmes veicina meistarīgs pedagogu darbs. Izglītības prestiža atjaunošana saistāma ar būtisku atalgojuma palielinājumu pedagogiem, mācīšanas metodikas pilnveidošanu un jaunu motivētu speciālistu iekļaušanos izglītības sistēmā no pirmsskolas līdz augstskolai, kas spēj piesaistīt audzēkņus un veicināt ikviena audzēkņa radošā potenciāla uzplauksmi.”…
