Izklupiens uz priekšu biomehāniskā analīze

1.Kustības apraksts

Izklupiens uz priekšu - sākuma stāvoklis stāvus, kājas plecu platumā. Ieelpā - spert lielu soli uz priekšu, saglabājot ķermeni taisnu. Izklupiena laikā priekšā novietotās kājas augšstilbam jānostabilizējas 90° vai nedaudz šaurākā leņķī, gūžas locītavā jāveidojas tuvu 90° leņķim vai nedaudz šaurākam. Atgriezties sākuma stāvoklī un izelpot. Izklupienu uz priekšu var veikt 2 dažādos veidos:
● veikt šauru soli uz priekšu, tad slodze būs lielāka m. quadriceps femoris (tad leņķis gūžas un ceļa locītavā būs šaurāks par 90°)
● veikt platu soli uz priekšu, tad lielāka slodze būs sēžas, kāju muskuļi un m. gluteus maximus (jo lielāks solis uz priekšu, jo vairāk nodarbināsies priekšējās kājas m. gluteus maximus un vairāk izstiepsies aizmugurējās kājas m. rectus femoris un m. iliopsoas) (Delavjē, 2006)
Kustības temps: 2 : 1 : 2 (2 sekundes augšā, 1 sekunde pauze, 2 sekundes lejā) (Riemann, 2012).
No kinemātiskā viedokļa skatoties, izklupiens ietver lielāku kustību ceļa locītavā, savukārt no kinētiskā viedokļa izklupiens pamatā ir gūžas saliecēju vingrinājums. Ja vingrinājumam klāt likt svarus, tad pieaug kinētiskie rādītāji gūžas, ceļa un potītes locītavās (Riemann, 2012).…