1. Izlases metodes jēdziens un būtība
Visu pētījumu pamatā ir vēlme izzināt kādu objektu un tam piemītošās īpašības. To var izdarīt atšķirīgi – novērojot visu objektu vai arī novērojot tikai atsevišķus objekta elementus un, iegūtos secinājumus vispārinot, ar noteiktu ticamības pakāpi spriest par visu objektu kopumā.
Izziņas objekts kopumā statistikā tiek saukts par ģenerālkopu, ar to tiek saprasts visu to vienību kopumu, par kuru vēlas iegūt statistiku informāciju. Ģenerālkopa var eksistēt reāli un būt galīga, piemēram, konkrētas valsts vai pilsētas iedzīvotāji, darbspējīgie iedzīvotāji noteiktā vecumā utt. Šādā gadījumā šo ģenerālo kopu ir iespējams novērot pilnīgi, taču tas nav racionāli praktisku apsvērumu dēļ – tas ir dārgi un laikietilpīgi. Ģenerālās kopas vienību skaitu apzīmē ar burtu N.
Par neierobežotu ģenerālkopu jeb hipotētisko kopu sauc tādu statistikas objektu, kurš nav ierobežots, un to pēc vēlēšanās var neierobežoti palielināt. Pie šīs kategorijas pieder, piemēram, saražotās rūpniecības preces.1
Pētāmās kopas vienību īpašības var noskaidrot, pētot visā kopā ietilpstošās vienības. Šādu novēršanas formu sauc par pilno jeb nepārtraukto novērošanu.2 Taču statistiski novērojamie objekti bieži ir ļoti lieli, šādus objektus novērot ir ļoti grūti un tas maksā dārgi. Turklāt dažu statistikas objektu novērošana vispār nav iespējama, piemēram, kontrolējot pārtikas produktu kvalitāti, jo tas nozīmētu katra produkta pagaršošanu pārbaudes procesā. Tādēļ statistika cenšas izstrādāt zinātniski pamatotus paņēmienus, ar kuru palīdzību, novērojot tikai zināmu daļu interesējošā objekta vienību, var pietiekoši pamatoti spriest par visa objekta raksturīgākajām īpašībām.
Lai nevajadzētu novērot visu ģenerālo kopu, veic nepilno statistisko novērošanu, kuras rezultātā ievāc datus tikai par daļu no interesējošās ģenerālās vai hipotētiskās kopas vienībām. …