Izmaiņas Latvijas Republikas likumdošanas procesā (1934.–1940.g.)

Šī tēma kļuva par interesantu iespēju iepazīties ar dažāda veida materiāliem, izpētot šo materiālu daudzveidību un problēmas, kuras saistītas ar autoritāra režima laikiem Latvijā.
1934.gada 15.maijā Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikā (LR) notika valsts apvērsums. Tā rezultātā tika likvidēta demokrātiski veidotā valsts iekārta un nodibināts autoritārs režīms.
No tiesību revolūcijas viedokļa laika posms no 1934.gada 15.maija līdz padomju okupācijai bija visai pretrunīgs.
Konstitucionālo tiesību laukā valdīja praktiski absolūts sastingums, kuru noteica tas, ka, jau sākot 1934.gada 15.maija apvērsuma mirkli, tika paralizēta Satversmes darbība. Neskatoties uz deklarēto, ka tuvākā laikā valdība izstrādās jaunu valsts pamatlikumu, darbi pie tā pat netika uzsākti.
Citādi valsts tiesību jomā būtu vienīgi jārunā par uzbrukumu pilsoņu demokrātiskajām tiesībām un brīvībām, kas izpaudās galvenokārt to noliegšanā un reglamentēšanā. Šajā kontekstā īpaši būtu jāmin pilsoņu pašpārvaldes ierobežošana.
Pretēji diezgan nihilistiskajai pieejai publiskām tiesībām, privāto tiesību sfērā izdevās sasniegt lielus panākumus. Sevišķi tas attiecās uz civiltiesībām.
Krimināltiesību ziņā nenotika īpašas pārmaiņas, un spēku saglabāja 1933.gada Latvijas Sodu likums, kurā tika izdarīti tikai atsevišķi labojumi.
Arī tiesu iekārta faktiski neparedzēja nekādas pārmaiņas, bet tās kompetences grozīšana saistījās galvenokārt ar atsevišķiem papildinājumiem procesuālajās tiesībās.…