Savam studiju darbam esmu izvēlējusies tēmu „Izmaiņas Latvijas Republikas likumdošanas procesā (1934. – 1940.)”. Šo tēmu izvēlējos, lai aprakstītu un radītu priekšstatu par šo Latvijai nozīmīgo vēstures posmu tiesību attīstībā, kuru mēdz dēvēt arī par „Ulmaņlaikiem”.
Savā darbā es apskatīšu tādas tēmas, kā demokrātijas ierobežošana un parlamentārisma likvidēšana, izmaiņas valsts pārvaldē, izmaiņas likumdošanas procesā un aplūkošu izmaiņas katrā tiesību nozarē atsevišķi, tiesību aktus, kuri tika pieņemti un pilnveidoti no 1934.gada līdz 1940.gadam, jo šajā laika posmā tika pieņemti un izdoti daudzi Latvijas Republikai nozīmīgi likumprojekti, piemēram, LR Civillikums, kuru sāka izstrādāt jau 1920.gadā, kad tā laika tieslietu ministrs Rūdolfs Bēnuss izveidoja komisiju šī likumprojekta izstrādei, Notāru likums, Zemesgrāmatu likums, likums „Par pilsētu pašvaldību”. Kā arī daudzi likumi tika izdoti, lai nostiprinātu autoritāro režīmu: likums „Par apriņķa pašvaldību likvidēšanu”, likums „Par pagasta pašvaldību tiesību ierobežošanu”. Šos likumus K.Ulmanis izdeva, lai nostiprinātu savu varu, lai būtu vieglāk pārvaldīt valsti un nodrošināt tautai augstu dzīves līmeni. K.Ulmanis sevi ziedoja Latvijai un latviešu tautai.
Šajā laika posmā tika atlaista Saeima un paralizēta LR Satversme, šīs darbības K.Ulmaņa darbībā bija vērtējamas ar negatīvu zīmi, taču izmainot detaļas likumdošanas procesā viņš panāca, ka likumprojektus var izstrādāt un izsludināt daudz īsākā laika posmā, jo nebija vairs šo nesaprašanos politisko partiju starpā, kas iepriekš šķēla Latvijas Republikas parlamentu un daudzi nozīmīgi likumprojekti netika pieņemti. Tas, ka svarīgus likumprojektus varēja pieņemt daudz īsākā laika posmā bija ļoti nozīmīgi, jo Latvijas Republika bija savas attīstības sākuma posmā un vajadzēja pieņemt daudzus ar valsts pārvaldi un tiesībās nozīmīgus tiesību aktus.…
