Tiesu varas sastāvā Latvijā funkcionē tāds svarīgs un demokrātiskā valstī nepieciešams preventīvās tiesvedības institūts kā notariāts ,kas šobrīd Latvijas tiesību sistēmā ieņem arvien nozīmīgāku vietu.
Latvijas Republikā notariāta reforma , ieviešot brīvo notariātu, tika īstenota 1993.gadā. 2002.gadā noritēja notariāta otrā reforma, kas likvidēja galveno atšķirību Latvijas notariātā no Rietumu tipa notariāta, svītrojot no Notariāta likuma cariskās Krievijas likumdošanas paliekas. Ar 2003. gada 1. janvāri reforma notariāta centrā novieto notariālo aktu kā galveno personu likumisko interešu un tiesības nodrošinošo dokumentu. Latvijas notariāts pēc šīs reformas pilnībā pieskaitāms Rietumu tipa notariātam. Notāra kā „preventīvās tiesvedības tiesneša” neatkarība ir radniecīga parastā tiesneša jeb, ja tā var teikt „ārstējošās tiesvedības tiesneša” neatkarībai ; viņi abi piedalās neatkarīgās tiesvedības īstenošanā.
Par sava darba tēmu izvēlējos – izmaiņas mantošanas lietu kārtošanā ,jo pēc 2003.gada 1.janvāra „Grozījumi Latvijas Republikas Notariāta likumā” stāšanās spēkā šo lietu kārtošana ir nodota zvērinātu notāru kompetencē, un pēc manām domām tās ir nozīmīgākās izmaiņas notariāta darbībā, ar kurām ir saskārušies un tuvākā vai tālākā nākotnē būs jāsaskaras daudziem cilvēkiem.
Par sava patstāvīgā darba mērķi es izvirzīju izanalizēt izmaiņas mantošanas lietu kārtošanā pēc 2003.gada 1.janvāra. …