Izpildvaras veidošana, tās funkcijas un mehānisms

Vara – tas ir pats spēcīgākais uzbudinošais līdzeklis. (Henrijs Kisindžers).
“Vara ir visur esoša un visu aptveroša, tā pārņem un piesātina mūs. Vara – tie esam mēs, mūsu sākumstāvoklis, mūžsenā, nepārvaramā iegrimšana pašu radītā apdzīvotā vidē ar tās eksistenciāli un sociāli nozīmīgiem institūtiem, sabiedrības iekārtām un dažādām savas “bara dzīves” nosacītībām, tipiem, veidiem... Vai mēs to gribam vai negribam, bet vienmēr un visur mēs esam iesaistīti, iebūvēti varas attiecībās: mīlestībā un nepatikā ar tuviem un mazāk pazīstamiem, mājās un ārpus tās sevi paužot mūs vada tieksme dominēt. Šī tieksme rada varu”. [8.,26.]
Vara nav kaut kas tāds, ko varētu zinātniski definēt vai arī pierādīt formāli, protams, likumdošanā vara tiek definēta, bet tikai kā tiesu vara, likumdošanas vara vai izpildvara. Vara ir saprotama tikai attiecīgā varas filozofijas kontekstā. Vara paver iespēju kādu pārvaldīt un pakļaut savai gribai, piešķir tiesības pieņemt lēmumus, izdot pavēles, kuras obligātas pakļautajām iestādēm, organizācijām un atsevišķām personām. Vara ir politikas un politikas zinātnes centrālais jēdziens.
Lai valstī pastāvētu un attīstītos demokrātija, ir nepieciešama varas dalīšana: likumdošanas, tiesu un izpildvarā. Sarežģītāks ir izpildvaras uzdevums, tāpēc šī referāta mērķis ir noskaidrot tās funkcijas un mehānismu, izsekojot līdzi arī veidošanas principiem. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
izprast varas jēdzienu;
iepazīties ar varas dalīšanu pašreizējā valsts realitātē;
izprast izpildvaras jēdzienu.…