zvēlētā referāta tēma ir “Izraēlas militārās akcijas pret kaimiņvalstīm 20.gs 50.-60.gados (Izraēlas- arābu valstu konflikts, viens no ilgstošākajiem un savā struktūrā sarežģītākajiem). Lai varētu apskatīt to gadu notikumus, ir nepieciešams neliels ieskats vēsturē- notikumos pirms 1950.gada, kas ir risinājušies mūsdienu Izraēlas teritorijā, trīs lielāko pasaules reliģiju centrā. Gandrīz gadsimtu arābi cīnās ar ebrejiem.
Izraēlas valsts ir sena ebreju valsts Palestīnas ziemeļos, kas pastāvēja ap 928.-722.g.p.m.ē. Tā izveidojās pēc Izraēlas- Jūdejas (13.-10.gs.p.m.ē.) valsts sadalīšanās, apvienojot izraēļu un jūdu ciltis. Valsts beidza pastāvēt līdz ar Asīrijas valdnieka Sargona II iekarojumu.
No 1516.- 1918.gadam teritorija ietilpa Osmāņu impērijā.
Līdz 1947.gadam tā bija Lielbritānijas mandātteritorija.
Izraēla tika dibināta 1948.gadā. Kopš tā laika starp Izraēlu un arābu valstīm pastāv militārs un teritoriāls konflikts. Kopš 1949. gada Izraēla ir ANO ( Apvienoto Nāciju Organizācija) locekle.
Izraēla mūsdienās- valsts, kas atrodas Vidusjūras DA piekrastē. Tās platība- 14,1 tk km2 (kopā ar okupētajām teritorijām 20,7 tk km2), iedzīvotāji 4.5 miljoni (no tiem >80%- ebreji, aptuveni 14% Palestīnas arābu)1. Ebreji (tauta) ir Jūdejas un Izraēlas cilšu pēcteči, kas 6.gs.p.m.ē.- 2.gs.m.ē. bija spiesti no Palestīnas izceļot. Dzīvojot dažādās pasaules valstīs, ebreji ir saglabājuši savas etniskās iezīmes, kultūru, tradīcijas. Tikai no 19.gs. beigām ebreji sāka atgriezties Palestīnā (no 1948.g. jau Izraēlā). Oficiālās val. Izraēlā- ivrits un arābu valoda. Reliģija- jūdaisms. Galvaspilsēta- Jeruzaleme. Izraēla ir parlamentāra unitāra republika:
valsts galva – prezidents;
likumdevējs- vienpalātas parlaments- knesets;
izpildvara- valdība.
Izraēlas kaimiņvalstis- Libāna (ANO 1945.g.), Sīrija (ANO 1945.g.), Jordānija (ANO 1955.g.), Ēģipte (ANO 1945.g.), (arābi).
Veselas tautas pārcelšana uz teritoriju, kas nebūt nav neapdzīvota, ir bezprecedenta gadījums mūsdienu vēsturē.…
