Izvēlējos šo darbu rakstīt par Izraēla tautu tāpēc, ka mani fascinē tas, kā tik maza tauta ir varējusi izdzīvot ejot cauri gadsimtiem. Tas man ļauj atkal un atkal aizdomāties par to, cik varenā veidā Dievs viņus ir vadījis ar Savu spēcīgo roku gadsimtiem cauri ejot līdz pat mūsdienām.
Kā jau ierasts, lai izprastu katras kultūras un tautas tagadējo situāciju, ir vērts atgriezties pie vēstures, tāpēc pavisam īsos vilcienos. Tāpēc turpmākajā sadaļā aplūkosim īsu Izraēla tautas vēsturi, cik tālu sniedzas mūsdienu cilvēka izpētītās zināšanas, kā arī izmantojot ziņas, ko sniedz Dieva Vārds – Bībele. Vēl pieminēšanas vērts ir fakts, ka katras tautas vēsturi veido senču atstātais mantojums, kuru var uzskatīt par gēnos atstāto informāciju (šāds uzskats radies tikai 20 gs.), vai arī izmantot to, ko saka Bībele, kura ir nekļūdīgs dokuments, par šo jautājumu. 2. Mozus grāmatas 20. nodaļā 4-5 pantos ir teikts: ”Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst” (Bībele 2008). Tāpat mēs esam atbildīgi par to, ko izvēlamies. Ikkatra mūsu izdarīta izvēle ir ar sekām mūsu dzīvēs, kā arī mūsu bērnu un mazbērnu dzīvēs... Lūk, kas teikts 5. Mozus grāmatas 11. nodaļā 26.-28. pantā: „Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu - svētību, ja jūs klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es jums šodien pavēlu, bet lāstu, ja jūs neklausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums šodien pavēlu, un ja jūs sekosit citiem dieviem, kurus jūs nepazīstat.” (Bībele 2008). Pamatojoties uz šīm Rakstu vietām, gan Izraēla tautas, gan arī Latvijas tautas mūsdienu mantojums ir tiešā veidā atkarīgs nevis no gēniem, kas zināmā veidā mūsos rosina domāt par nolemtību un bezizeju, bet gan no mūsu pašu un mūsu senču izdarītajām izvēlēm un to, kam mēs kalpojam. Dievs neatstāj „zelta vidusceļu”, bet liek izvēlēties – svētību vai lāstu.
…
