Latvijā spēkā esošā Krimināllikuma (turpmāk – KL) XVI nodaļa satur normas, kas ir vērstas ne tikai pret personas dzīvības, veselības, brīvības un goda, bet arī pret dzimumneaizskaramības apdraudējumiem.
Referāta tēmai izvēlējos vienu no bīstamākajiem dzimumnoziegumiem – izvarošanu kā civilizētas sabiedrības pretdabisku un bīstamu nodarījumu, kas ir pretrunā ne tikai ar krimināllikuma, tikumības un morāles, bet arī vispārpieņemtajai seksuālajai kultūrai vīrieša un sievietes attiecībās.
Pašlaik pret izvarošanu Latvijā galvenokārt vēršas ar krimināltiesiskiem līdzekļiem, bet, kā to rāda tiesību aizsardzības iestāžu darbība, tas ir nepietiekami. Izvarošanas neiet mazumā. Izdarīto dzimumnoziegumu bīstamība palielinās, agresīvāki kļūst izvarotāji, to vecums samazinās, pieaug nepilngadīgo un mazgadīgo izvarošanu skaits, to starp par tādu, kuri nevar būt izvarošanas subjekti. Izvaro ne tikai pilngadīgas sievietes, bet arī nepilngadīgas un mazgadīgas meitenes. Tiesās biežāk izskata krimināllietas, kurās pie atbildības par seksuālu vardarbību ir saukti tēvi un patēvi, kuri izvaro savas meitas un pameitas.
Seksuālo tieksmju apmierināšanā nav iespējama absolūta brīvība, proti – indivīda absolūta iegriba un tās realizācija. No otras puses, seksuālais instinkts ir ārkārtīgi svarīgs sabiedrības eksistencei, jo bez tā nav iespējama cilvēces tālākā pastāvēšana.…