Izziņas iestāde un izziņas izdarītājs kriminālprocesā

Izziņas iestādes un izziņas izdarītāja procesuālā darbība ir tik cieši saistīta, ka tie kā procesa virzītāji jāaplūko vienkopus.
Literatūrā izziņas iestādes un izziņas izdarītājus parasti apzīmē ar vienu jēdzienu – „izziņas orgāni”. Tas nav precīzi. Pēc likuma izziņas iestāde un izziņas izdarītājs ir dažādi kriminālprocesuālās darbības subjekti. Izziņas orgāns ir izziņas iestāde un šīs iestādes priekšnieks, bet izziņas izdarītājs ir persona, kas izdara izziņu. „Ar vārdu „izziņa” saprot kriminālprocesa likumā noteikto izziņas iestāžu pilnvarotu amatpersonu darbību, kas ietver sevī operatīvo darbību un citas darbības, lai noskaidrotu, vai notikumā ir nozieguma pazīmes, lai ātri, pilnīgi atklātu noziegumu, noskaidrotu noziegumu izdarījušo personu, vienlaikus nodrošinot likuma pareizu piemērošanu.” Izziņas iestādes priekšnieks parasti pats izziņu neizdara, viņa pilnvarojumā to veic „izziņvedis”.
Izziņas iestāde, izziņas izdarītājs un izziņas iestādes priekšnieks kā procesa virzītāji darbojas tikai krimināllietas ierosināšanas stadijā un pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz brīdim, kad krimināllieta tiek nosūtīta prokuroram jautājuma izlemšanai kriminālvajāšanas sākšanai.

…