Dzimis 1592.gada 28.martā, Dienvidmorāvijā, dzirnavnieka ģimenē.
Zēns jau mājās iemācījies lasī, rakstīt, iepazinās ar dažādiem amatiem, viņā nostiprinājās cieņa pret grāmatām un savas tautas kultūras vērtībām.
Zēna mācības sākās vietējā draudzes skolā Uherski Brodas pilsētiņā, kura mūsdienu Čehoslovakijā kļuvusi par nozīmīgāko pedagoģisko forumu vietu. Kopš 12 gadu vecuma, kad zēns zaudēja vecākus, viņa turpmākās mācības notika ar lieliem pārtraukumiem. Tikai ar brāļu draudzes gādību 16.g.v. Jans Amoss uzsāka mācības latīņu skolā Pršerovā, kur pamatīgi apguva latīņu valodu, vienlaikus iepazīdams tā laika mācību organizācijas un metožu nepilnības. Tālākajā J.A. Komenska izaugsmes ceļā bija studijas Herbornas un Hedenbergas universitātēs Vācijā, ceļojot pa Ziemeļeiropu, kur viņš iepazina nozīmīgākos zinātnes centrus.
Studiju gados J.A. Komenskis uzsāka čehu valodas vārdnīcas sastādīšanu. Viņš uzskatīja, ka zinātne nav jāietver tikai zinātniekiem domātajās grāmatās, bet ir arī jāatklāj vienkāršajiem cilvēkiem. Šiem demokrātiskajiem ideāliem viņš palika uzticīgs visu sava darba mūžu.
Pēc Studijā J. A. Komenskis atgriežas dzimtenē un 22 gadu vecumā kļuva par latīņu skolas vadītāju Pršerovā, kurā pats bija mācījies. Ražena izvērtās J. A. Komenska darbība Fulnekā, kur viņu ievēlēja par brāļu draudzes mācītāju, vienlaikus ieceļot par latīņu skolas vadītāju. Te viņš pamatīgi studēja humānistu T. Mora, T. Kampanellas H. L. Vivesa darbus, iepazina sava laika pedagogu J. V. Andrē, radošo darba pieredzi, centās rast jaunus risinājumus skolu darbā. Siltā laikā stundas vadīja ārā, kurās piedalījās skolēnu ģimenes locekļi. Skolas vajadzībām sastādīja latīņu valodas gramatiku, ieviesa apkārtājās dabas mācību.
Jau savas darbības sākumā jaunais pedagogs ar visu savu būtību protestēja pret sholastiku skolās, pret to, ka bērnu prātu baro nevis ar patiesiem lietu graudiem, bet gan ar vārdu čaumalām un sēnalām. Jau radošās darbības sākotnē pedagogs formulēja savas darbības pamatprincipu – mācības balstīt reālajā īstenībā.
Trīsdesmitgadu kara (1618.-1648.) dramatiskās norises Eiropā, Čehija zaudēja patstāvību. Iekarotāji nopostīja Fulneku. Mēra epidēmijas laikā nomira viņa sieva un divi dēli. Slēpjoties kalnos, J.A.Komenskis ar lielu aizrautību nodevās literārajam darbam, veica nopietnus teorētiskus pētījumus, izstrādāja savas pedagoģiskās koncepcijas pamatus. 1627.g. viņā sāka rakstīt “Lielo didaktiku” čehu valodā, kuru pabeidz 1632.gadā, svešatnē.
Hābsburgu dinastijas realizēto nežēlīgo vajāšanu rezultātā 1628.g. ziemā daudzi atstāja dzimteni (vairāk nekā 30000 čehu ģim). Arī J.A. Komenskis kopā ar savas brāļu draudzes locekļiem apmetās uz dzīvi Lešno (Polija), kur ar nelielie pārtraukumiem nodzīvoja 28 gadus. Te viņš kļuva par bīskapu, vadīja ģimnāziju un īstenoja savas ieceres par skolas darba tuvināšanu reālai dzīvei un mācību atbilstību bērna attīstības dabiskajai gaitai. No šejienes J. A. Komenskis devās uz Angliju, Zviedriju, Ungāriju, lai piedalītos skolu dzīves reformēšanā.
Pēc Zviedrijas valdības ielūguma J. A. Komenskis apmeklēja šo zemi, izstrādāja vairākās mācību grāmatas un savam laikam oriģinālu valodas mācīšanas metodiku, liekot tās pamatā trīs svarīgākos nosacījumus: paralēla priekšmetu un vārdu apguve, stingra secības un pakāpenības ievērošana mācībās, pāreja no vieglākā uz grūtāko.
J. A. Komenska novatora talants vispilnīgāk izpaudās 1658.g. izdotajā mācību grāmatā “Jutekļiem interesanto lietu pasaule attēlos”. Ar to sākās jauna virziens mācību grāmatu izstrādē. Ar šo mācību grāmatas izdevumu J. A. Komenskis centās īstenot praksē prasību par mācību uzskatāmību un piemērotību, sistemātiskumu un noturīgumu, nodrošināt bērnu izziņas spēju harmonisku attīstību.
…
