Jāņa Akurātera darba "Degošās salas" XVII nodaļas analīze pēc psihoanalīzes metodes

Jāņa Akurātera stāsts ‘’Degošā sala’’ tika sarakstīts 1912. gadā kā atmiņu tēlojums – galvenais varonis, Smailis Zimza, pēc daudziem gadiem atgriežas dzimtajā pusē, lai pārcilātu un izdzīvotu vēlreiz bērnības un jaunības laika izjūtas. Galvenokārt – jaunībā pazaudēto mīlestību, kuru tolaik nespēja nosaukt vārdā un pietiekami izprast, lai noturētu. Tieši šis romāna aspekts ļauj to analizēt pēc psihoanalīzes metodes.
Analizēšanai es izvēlējos nodaļu par Jāņu nakti (XVII nodaļa), jo tajā ir visspilgtāk pamanāmi simboli un autora psihiskās dziņas un problēmas, kuras devušas pamatu literārajām fantāzijām.
Šajā nodaļā minētie simboli un to nozīme:
• Jāņu nakts – simboliski laiks, kad meitām un puišiem atļauta tuvības izbaudīšana (atļautas atklātas mīlestības izpausmes).
• Ezers – bezapziņas jeb zemapziņas simbols (Smaiļa zemapziņa – tas,ko viņš neapjaušs).
• Ozola zars – vīrišķības simbols ( norāda uz to, ka Smailis vairs nav mazs zēns, bet gan jau puisis).
• Vainags – nevainības simbols ( norāda uz Rūtiņas nevainību).
• Ūdensrozes – nevainības simbols.
• Dzelme – simbolizē cilvēka dvēseles dziļumu.
• Balts – nevainības un tīrības krāsa.
…