3. Kompozīcija
Šajā triloģijā var saskatīt, manuprāt, trīs sižeta līnijas. Pirmā –Jāņa mīlestības attīstība un attieksme pret Aiju. Tā diemžēl visas triloģijas laikā neapstājās un tikai aug, un paliek stiprāka. Otrā – bēdīgās Ievas liktenis, kuras jūtas nesaņēma vaļsirdīgu atbalstu un atbildi, jo Jānis uzvedās divkosīgi attiecībā pret šo labsirdīgo meiteni. Trešā – Aijas liktenis, kas bija jau saskatāms triloģijas sākumā. Viņas dzīve varēju būt tikai tāda, kādu viņa arī nodzīvoja – bezjēdzīga, vilšanās pilna un bēdīga. Kāpinājums sākas triloģijas pirmajā daļā „Aija” un turpinās līdz otrajai „Atbalss”.
Par lugas kulmināciju var uzskatīt to momentu, kad Ieva saprot īsto situāciju, kurā viņa atrodas: Jānis, kuram viņa gribēja veltīt dzīvi, izmantoja viņu un uzvedās kā egoists. Šīs neaprakstāmās dvēseles jūtas liek Ievai veikt pašnāvību, lai neciestu tādu Jāņa attieksmi, kā arī nejustos tik nežēlīgi izmantota un nevajadzīga, jo Jānis īstenībā bija Ievas dzīves iemesls. Jāņa dzīvē kulminācija nav saskatāma, jo visās daļās viņu ietekmē Aija un, tā sakot, viņa liktenī nav lūzuma punkta. Pat pašās beigās, kad Jānis nolēma pamest šo pasauli, kad viņš galu galā samierinājās ar Aijas divkosību, mantkārību un liekulību, pati pēdējā doma par Aiju neļauj viņam mirt mierīgi. Pat ar savu pēdējo, tik svarīgo lēmumu Jānis nav apmierināts Aijas dēļ.
Katra varoņa likteņa rezultāts atklājās, principā, pēdējā daļā „Ziema”, kad Jāņa sapnis piepildījās un viņš varēja apprecēt savu Aiju. Ieva, nespēdama izturēt likteņa sitienu, izdara pašnāvību. Jānis arī to mēģina izdarīt ar mierīgu dvēseli, tomēr pati pēdējā doma viņam ir par Aiju, kas liek nožēlot šo lēmumu. Aija.. Viņu nekas negaida. Viņa tā arī ir palikusi bēdīga un arī nevienam nevajadzīga.
…