Rainis jau bērnībā guvis asi uztverošu, kritiski vērtējošu uzskatu par kungiem un to nodibinātām sabiedriskajām attiecībām, kuras oficiālā rakstu literatūra tēloja kā neaizskaramas un nesatricināmas. Tas bija viens no apstākļiem, kas Raiņa pasaules uzskatā, viņa vēlākajā daiļrades metodē ieviesa paļāvību tautas spēkam un veselīga – kritizētāja reālisma elementus.
Runājot par folkloras ietekmi Raiņa attīstībā bērnībā, vēl jāpiemin tas apstāklis, ka šī folklora nebija tikai latviešu, bet dažādu tautu folklora un tātad tajā Rainis jau kā bērns mācījās saklausīt dažādu tautu sāpes, ilgas , naidu un pretsparu.
Lasīt Rainis sācis mācīties 8 gadu vecumā. Viņa pirmā skolotāja bijusi māsa Elīza. No 8 – 9 dzīves gadam zēns bijis pansijā un mācībā pie Vilkamiesta mācītāja, kur paviršas mācības tāpat noritējušas vācu valodā. No 10 – 14 gadiem Rainis mācījies Grīvas vācu skolā.
Grīvas skolas laikā zēns aizrautīgi nododas daiļliteratūras īpaši romantisko piedzīvojumu darbu – Dž. F. Kūpera, V. Skota, F. Hofmaņa,L. Kēlera, H. Kleista lasīšanai. Top agrīnie dzejoļi. Sacerēts pirmais dzejolis latviešu valodā „Spalviņu mazo”. Skolu beidz ar pirmās pakāpes apliecību.
14 gadu vecumā, 1879. gada decembrī – Rainis beidz Grīvas laukskolu. 1880. gada janvārī viņš sācis mācības Rīgas pilsētas ģimnāzijas tercē.
Cik vērīgs novērotājs Rainis bijis jau 10 gadu vecumā, rāda kada viņa māsas Doras atmiņa. Viņš mācījis 5 gadus veco māsiņu „nogulties uz zemes, ausi cieši piespiest pie tās, lai uzķertu zemes satricinājumu” .
Jaunais Rainis jau 15 gadu vecumā atbrīvojies no ticības dievam un citiem reliģiskiem aizspriedumiem.
Ģimnāzijā Rainim nodibinās īsti draudzīgas attiecības uz ilgiem gadiem ar Pēteri Stučku. Vēlāk ģimnāzista gados, Rainis uzrakstījis vairākus simtus mātes teiktu tautas dziesmu.…
