Jāņa Ziemeļnieka dzejoļu krājuma "Kur gan dvēsele mieru reiz rod?” analīze

Jāņa Ziemeļnieka dzejoļu krājumam „Kur gan dvēsele mieru reiz rod?” ir izteikta romantiska un liriska noskaņa. Krājuma tēma viennozīmīgi ir mīlestība. Notikumu vietai netiek piešķirta īpaša nozīme, tomēr uzmanība tiek pievērsta apkārtējās vides aprakstam, savukārt laiks ir saistīts ar pagātnes notikumiem un atmiņām vai arī nākotnes cerībām un sapņiem.
Ziemeļnieka dzejā liela uzmanība tiek veltīta jūtu pasaulei, tā ir sirsnīga un atklāta. Valoda ir ļoti melodiska un viegli saprotama. Dzejoļos ir ļoti daudz salīdzinājumu (Jau tavas ilgas spārnos paceļas no manis prom jā gāju putni pirmie), pretstatu (Tev piestāv skats, pilns kvēla tvana, tev piestāv svēta klusēšana), peronifikāciju (Bet ūdens zem tilta it kā miris; kad ziedus skūpstīs salna), metaforu (Ak dzeja, sapņu puķe maigā) un interesantu epitetu (Zelta ziedi, mīlā tvīkstošs vaigs). Dzejoļiem pārsvarā ir četrrindu forma. Jāņa Ziemeļnieka dzejā daudz romantiķu lirikai raksturīgu tēlu – zvaigznes, tāles, okeāns, viļņi, vējš- , kas akcentē ilgas, sapņus, savas neiederības apzināšanos reālajā pasaulē.…