Jānis Akuraters – romantiķis, dekadents, individuālists, dailes apustulis, rožu pielūdzējs, saules bērns, liliju dzejnieks…..
Dzimis 1876. gada 13. janvārī Dignājā, mežsarga ģimenē. Vēlāk viņi dzīvojuši Secē. Akuraters uzaudzis brīnišķīgā Latvijas nostūrī, senu latvisko tradīciju bagātā vietā, kur viņa personību, pasaules uztveri un redzējumu veidoja ne tikai turienes lepnie, neatkarīga rakstura ļaudis, bet arī skaistā apkārtne, mežs un visa brīnumu un dzīvības pilnā daba. Mācījies Biržu pagastskolā un Jēkabpils pilsētas skolā. Vēlas iet tēva pēdās un kļūt par mežkopi, bet tas viņam neizdodas. Palicis mājās par strādnieku pie tēva, lasa grāmatas un pats sāk mēģināt rakstīt. Akuraters pirmos darbiņus iesniedz ar pseidonīmu Polluks – 1895. gadā tiek iespiesti viņa pirmie dzejoļi “Austrumā.” Pēc tam – 1899. gadā – pirmais stāsts “Ceļā uz patiesību” “Dienas Lapas” pielikumā. Vispār Akuraters visu savu mūžu darbojas daudzos žanros – rakstījis dzejoļus, poēmas, stāstus, pasakas, romānus, lugas.
Vēlāk Akuraters nokārto skolotāja eksāmenu, laukos dažus gadus strādā, tad pārceļas uz Rīgu. 1903. gadā viņš dodas uz Maskavu studēt kā brīvklausītājs tiesību zinātnes. Tur vairāk laika pavada bibliotēkās, kur iepazīstas ar Šopenhaueru, Nīči un citiem ievērojamiem cilvēkiem.
Akuraters jau Rīgā esot kļūst sociāldemokrātiski noskaņots un 1904. gadā iestājas apvienībā, kas pieprasa Latvijas autonomiju. 1905. gadā viņš atgriežas Rīgā, piedalās revolūcijā, ir vairāku revolucionāru dziesmu autors un tulkotājs. Kļūst par vienu no dekadentu vadošajiem rakstniekiem, propagandē dekadentiskus un individuālistiskus uzskatus par mākslu gan “Dzelmē”, gan žurnālā “Pret sauli.” 1905. gadā iznāk arī viņa pirmais dzejoļu krājums “Zvaigžņu nakts.”
Akuraters sēdējis arī cietumā, tad 1907. gadā izlaists un izraidīts no Latvijas. Pabijis gan Pleskavā, gan Somijā un Norvēģijā. 1908. gadā atgriežas Latvijā, strādā par skolotāju, dzīvo Secē, tad apceļo Rietumeiropu, aizraujas ar franču kultūru, no kā arī izsmalcinātība, izkopta forma, panta lokanība, stila vieglums un doma, ka skaistums un bauda ir augstākās vērtības mākslā un dzīvē. Vēlāk, sākoties Pirmajam pasaules karam, iestājas strēlnieku pulkos. Tas laiks stipri ietekmē viņa uzskatus un daiļradi. Akuraters tad ir buržuāziskā nacionālisma sekotājs, ieņem dažādus atbildīgus amatus, kā arī raksta reakcionārus politiskus rakstus. Par revolūcijas laiku viņam ir atmiņu grāmata “Dienu atspīdumi ”, uzrakstīta 1917. gadā. Revolūcijas atplūdiem sākoties, viņš kļūst dekadents un nikns marksisma pretinieks.
Vēlāk Akuraters, noguris no kara, revolūcijas, ilgojas pēc miera, klusuma, gaismas un dzīves pilnības, stingruma - tā doma ir arī vairākos viņa tālaika darbos.
Visu Akukatera mākslu vieno romantisms kā dominējošā pasaules izjūta, kā arī individuālisms kā galvenā ideju un estētiskā tendence un nacionālā nots kā politisks mērķis un tautas attīstības sapratne. Viņu vada dzīves sapņi – sapņi par savas bērnības mierīgo idillisko pilnību, par Franciju, par visu kas ir skaists.
Akuraters no dzīves aizgājis 1937. gada 21. jūlijā.…
