1. Ievads
“ Sabiedrisks cilvēks nekad nepieder sev” (Ž.Ž. Raso [9;129])
Vispārējās vēstures literatūrā pamatā tiek apskatīta valstu politiskā attīstība un politiķi, kas šo politiku veido, zināmā mērā mazāk apskatot saimniecību un kultūru. Ir vēstures pētnieki, kas domā, ka vēstures virzītājspēks ir atsevišķi cilvēki – personas – valdnieki, kara vadoņi, politiķi, kas ar savu darbību ir ietekmējuši un pat mainījuši vēstures gaitu (Plūtarhs esot teicis, ka dažreiz vēsture ir atkarīga no viena izcila cilvēka). Es pati neuzskatu, ka viens cilvēks var kardināli ietekmēt cilvēces attīstību, ir jābūt apstākļu kopumam, kad kāds cilvēks spēj realizēt savus mērķus un iedvesmot cilvēku masas kādai rīcībai.
Pastāv uzskats, ka 20.gs. 20.-30. gadu Latvijas Republikas laikā politiķi bija daudz veiksmīgāki, apzinīgāki un savā darbā vienotāk strādājuši Latvijas valsts un tautas labā. Cilvēkiem lielākoties ir tendence pagātni idealizēt, tādējādi nenovērtējot brīdi, kurā mēs dzīvojam, un tāpēc daudzi nespēj saskatīt Latvijas valsts attīstību. Atjaunotajā neatkarīgajā Latvijas Republikā reti kurš politiķis ir ar tik spēcīgu harizmu, kam būtu viennozīmīga tautas uzticība, kā politiķiem Latvijā 20. gs. 20.-30. gados. Tāpēc var uzskatīt, ka tagadējo politiķu darbība var palikt neievērota un nenovērtēta.
Man tomēr šķiet, ka Latvijas Republikā laikā no 1922.gada līdz 1934. g. 15. maija K. Ulmaņa valsts apvērsumam valstsvīri atstāja lielāku iespaidu valsts un visas sabiedrības attīstībā. Tāpēc var uzskatīt, ka paša valstsvīra dzīves uzskati var atspoguļoties visā sabiedrībā kopumā. Iespējams, ka tā ir arī tagad, mums to neapzinoties.
Mans zinātniski pētnieciskais darbs ir veidots par ģenerāli Jāni Balodi. Es centos pēc iespējas objektīvāk izzināt un atspoguļot J. Baloža dzīvi un darbību, tādējādi izkristalizējot viņa dzīves vērtības uz uzskatus, kas iespējams ir ietekmējuši tā laika Latvijas sabiedrību un Latvijas valsts vietu Eiropas attīstībā. Vēlējos rakstīt par cilvēku, kurš palīdzēja nosargāt Latvijas neatkarību Brīvības cīņās un centās nodrošināt Latvijas valsts drošību, bet reizē - arī par politiķi, kurš, manuprāt, ir nepelnīti maz pieminēts Latvijas vēstures pamatkursā.
Pētot man pieejamo informāciju, sapratu, ka Jānis Balodis bija viens no pretrunīgākajiem un noslēgtākajiem Latvijas politiķiem. Varbūt tāpēc par viņa darbību reizēm radās liela un melna šaubu ēna.
Mans darba mērķis bija izveidot zinātniski pētniecisko darbu, ar kuru varētu piedalīties Ogres rajona zinātnisko darbu konkursā. Ar šī darba palīdzību es vēlējos noskaidrot Baloža dzīves vērtības, gaišos un tumšos posmus, to nozīmi Latvijas valsts attīstībā. Diemžēl par ģenerāļa Baloža dzīves gaitām ir ļoti nepilnīga informācija vēstures literatūrā, tāpēc es ceru, ka ar šo darbu varēšu ieinteresēt citus vēstures interesentus.
Lai realizētu iecerētos mērķus,
1. veicu arī manā apkārtnē dzīvojošo cilvēku anketēšanu, lai noskaidrotu, cik daudz un ko viņi zina par J. Balodi;
2. es izstudēju Latvijas vēstures grāmatas, kas attiecas uz šo laika posmu,
3. izpētīju preses izdevumus, kuros ir informācija par J. Balodi;
4. izpētīju Saeimas sēžu stenogrammas, kurās meklēju informāciju par J. Baloža politiskajām aktivitātēm.
5. izmantojot, t.s., kontentanalīzes metodi, noskaidroju, cik aktuāla bija Jāņa Baloža dzīves gaitas un politiskā darbība G. Kurloviča un A. Tomašūna mācību grāmatas „Latvijas vēsture vidusskolai II” izklāstā.
Vissvarīgāko informāciju par J. Balodi es ieguvu izstudējot Ādolfa Šildes grāmatas “Latvijas vēsture 1914 - 1940” un “Pirmā republika”. Manam darbam noderīgas atziņas guvu arī lasot preses materiālus.
…
