Jānis Jaunsudrabiņš dzimis 1877. gada 25. augustā Neretas „Krodziņos”. Rakstnieka dzīve nav bijusi viegla, tajā bijusi gan nabadzīga bērnība, gan sīksta cīņa par iztiku jaunekļa un vīra gados, gan trimdas rūgtums. Viņš aizrāvās ar gleznošanu. Pirmā pasaules kara laikā ģimene spiesta atstāt Latviju un dodas uz Kaukāzu. Atgriežas 1918. gadā un ģimene dzīvo gan Pļaviņās, gan Rīgā. Šajos gados J. Jaunsudrabiņa darbība ir vērsta trīs virzienos: glezniecībā, rakstniecībā un žurnālistikā. J. Jaunsudrabiņa literatūrā darbība ir intensīva un panākumiem vainagota. Pats rakstnieks savus darbus vērtē ļoti stingri. J. Jaunsudrabiņa devumu latviešu literatūra raksturo spēja, tēlojot cilvēka dzīves ikdienu, neieslīgt ikdienībā, bet pacelt to pāri sadzīviskumam, parādot, ka ikvienā dzīves situācijā cilvēkam ir iespēja apliecināt savu garīgumu, un daudzos gadījumos tā ir arī vienīgā iespēja glābt sevi, palīdzēt sev pašam kritiskā mirklī. Rakstnieka simpātijas ir to varoņu pusē, kas pratuši savus garīgos spēkus tā sadalīt, ka to pietiek līdz pēdējam dzīves mirklim.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā J. Jaunsudrabiņš atstāj Latviju. Apmetas uz dzīvi Vācijā. Emigrācijas izjūtas ir smagas, sevišķi sākumā. Jānis Jaunsudrabiņš mirst 1962. gada 28. augustā Kērbakā Rietumvācijā. 1997. gada rudenī pārapbedīts Latvijā.…