Jānis Klīdzējs dzimis 1914. gada 6. maijā Sakstagala “Livžās” jaunsaimnieku Virgīnas un Aleksandra ģimenē, bijis vecākais dēls, visa četras māsas mirst epidēmijā, bērnībā, jaunākais brālis Donāts mirt ar tuberkulozi, vidējais, Antons, krīt frontē. Lasīt un rakstīt jau pirmskolas vecumā J. Klīdzējam iemāca vecaistēvs.
Beidzis Rēzeknes komercskolu un vēlāk studējis Latvijas Universitātē lauksaimniecību. Strādājis par ierēdni Rīgas strādnieku slimokasē, 1943. gadā strādājis par Daugavpilī izdotā dienas laikraksta "Daugavas Vēstnesis" redaktoru.
1940. gadā Jānis Klīdzējs apprec Varakļānieti Emīliju Svilāni, kura ieradusies Rīgā turpināt izglītību, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ spiesta meklēt darbu. To meklēt viņai arī palīdz J. Klīdzējs.
1944. gadā abi Klīdzēji pamet Latviju. Sākumā viņi nokļūst Vācijā, Šlēsvigā - Hernsdorfā, vēlāk Bavārijā - Altetingā, tad Grāf - Našavā un Minhenē, bet 1950. gadā aizceļo uz ASV, kur dzīvo vēl tagad.
Pirmajos trimdas gados Amerikā Jānis Klīdzējs strādā fizisku darbu. Viņi dzīvo Dimoinā, Aijovas štatā, arī Čikāgā. 1953. gadā Klīdzēju pāris dodas dzīvot uz Kaliforniju. Kalifornijā Emīlija turpina Čikāgas Mākslas institūtā iesāktās zīmēšanas un gleznošanas studijas, bet Jānis iestājas Sociālo zinātņu institūtā un 1957. gadā iegūst maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Mācību laikā rakstnieks darbojas tiesu iestādē, kura risina dažādas konfliktā ar likumiem nonākušo jauniešu problēmas. Pēc studiju beigšanas viņš strādā Napas psihiatriskajā slimnīcā par klīnisko sociologu, kura uzdevums palīdzēt slimniekiem atgūt garīgo līdzsvaru, ticību sev un turpmākās dzīves iespējām. Tur viņš nostrādā divdesmit gadus līdz aiziešanai pensijā 1977. gadā.
…
