Rainis – lielākais latviešu dzejnieks, ievērojams dramaturgs un publicists, dziļš domātājs un revolucionārais apgaismotājs, viens no pirmajiem marksisma popularizētājiem Latvijā.
Ar Tautas dzejnieka Raiņa vārdu nesaraujami saistās jaunās šķiras – latviešu strādniecība – atmoda un vēsturiskā augšupeja. Dedzīgs revolucionārs, bezbailīgs publicists un revolūcijas dzejnieks, tautas tribūns, piektā gada revolūcijas iezvanītājs – tāds bija Rainis. Visa viņa jaunrade kopš jaunības gadiem līdz mūža pēdējām dienām veltīta strādnieku šķirai kā sabiedrības pārvietotājam un jaunu vērtību nesējam spēkam. „Mana dzeja, - apliecināja Rainis, - ir priekš proletariāta, un viņas uzdevums to stiprināt garā un jūtās uz lielo gaitu.”
Latviešu strādniecība, atmodusies aktīvai politiskai dzīvei, izvirzīja Raini un pacēla viņa vārdu kā nākamās tautas demokrātijas un komunistisko ideju uzvaras karoga apliecinātāju.
„Atļaujiet atgādināt, - teica par Raini Gorkijs pirmajā Vissavienības padomju rakstnieku kongresā, - nav tādas mazas zemes, kas nevarētu dot lielus vārda māksliniekus... Latvieši radīja varenu dzejnieku Raini.”
„Raiņa ēna, - saka Nikolajs Tichonovs, - slīd pa Rīgas ielām dzimtajiem laukiem kā tautas cildenās slavas ēna, kas vienmēr seko savas tautas lielajai gaitai.”
„Kad mēs runājam, domājam par Latviju, acu priekšā nostājas padomju gados atdzimušās Rīgas torņi, šalc Daugavas viļņi, nāk prātā Raiņa dzeju un lugu rindas. Rainis tiešām kļuvis par tautas dzejnieku šā vārda visaugstākā nozīmē,” tā raksta par lielā dzejnieka neizdzēšamo dzīvi Jānis Sudrabkalns.
J. Rainis kā dzejnieks, dramaturgs un publicists ieņem īpašu vietu kultūras un progresīvās sabiedriskās domas attīstības vēsturē Latvijā. Ar viņa vārdu saistās mūsdienu latviešu literatūras revolucionāri demokrātisko tradīciju izveidošanās, patiesi tautiskās literatūras un visas demokrātiskās nacionālās kultūras varens pacēlums 19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā.…