RAINIS Jānis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns; 1865.11.IX Dunavas pag. Varslavānos - 1929.12.IX Majoros, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos) - dzejnieks, dramaturgs. Tēvs Krišjānis - vairāku māju nomnieks, māte Dārta. Bērnību pavadījis tēva nomātajās pusmuižās Tadenavā, Randenē, Berķenelē (Berkenhēgenā), Vasiļovā, Jasmuižā. Vērojumi un atmiņas ietvertas autobiogr. epā "Saules gadi" (1925). 8-9 g. vecumā R. māc. pansijā pie Vilkumiesta jeb Ēģiptes mācītāja O. Svensona, 1875 VIII-1879 XII Grīvas vācu skolā. Dzīvodams pansijā pie mežkunga Freiberga sar. savu pirmo dzejoli "Spalviņu sīko". 1880 I iestājās Rīgas pils. (vācu) ģimn. klas. nodaļā, par sevi regulāri rakstīja vēstulēs tuviniekiem (public. Kopotu rakstu 19. sēj., 1984). No 1880 VIII kopā ar L. Daraškeviču dzīvoja pansijā pie laikr. "Baltijas Vēstnesis" izdevēja B. Dīriķa. Skolas laikā R. apguva latīņu un sengrieķu val., daudz lasīja pasaules lit. klasiku, sāka vākt latv. folkloru, sacerēja dzejoļus, sastādīja nepublic. krāj. "Rīta dziesmas" pirmo ciklu. Ģimn. laikā sāka tulkot A. Puškina darbus "Skopais bruņinieks" un "Boriss Godunovs", atzīmēja ieceres un sarakstīja īsu prozas fragmentu lugai "Imanta". 1884 VIII R. iestājās Pēterburgas univ. Jurid. fakultātē, interesējās arī par filol., vēsturi, klausījās D. Mendeļējeva un V. Behtereva lekcijas (viņš lasīja psihol. un spiritisma kursus). 1886 sāka sūtīt korespondences laikr. "Dienas Lapa", pirmā publikācija šajā laikr. - "Vēstule iz Petrapils" 20.XI. Interesi par folkl. rosināja doc. E. Voltera pētījumi, lekcijas, par tām R. rakstīja korespondencēs laikr. "Dienas Lapa". Sadarbībā ar P. Stučku radās tulkotu satīr. dzejoļu krājums "Mazie dunduri" (1888), kurā ievietoti arī daži R. panti un no tēvoča Apsāna dzirdēti anekdot. stāsti. 1888 V R. saņēma apliecību par univ. gala eksāmenu nokārtošanu. Rīgā 3. visp. dziesmu svētku ierosmē radās satīr. krājums "Apdziedāšanas dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem" (public. 1889 ar ps. Jāns Jasēnu Plikšis). R. atdarināja latv. apdziedāšanas dziesmu izteiksmi un formu, zobgalīgi vērtēja 3. visp. dziesmu svētku norisi un organizāciju. 1889 II R. sāka strādāt Viļņas apgabaltiesā par tiesneša amata kand. un sekretāru, joprojām rakstīja korespondences laikr. "Dienas Lapa", interesējās par folkl., public. rakstu "Dinaburgas apriņķa Višķu pag. kāzu ieražas" (Pēterburgā 1890, krievu val.). 1889 I-IX R. bija advokāta A. Stērstes palīgs Jelgavā, rakstīja par jurid., polit. un sociāliem jaut. Latv. konversācijas vārdnīcas 1. un 2. burtnīcai. No 1891 IX R. strādāja laikr. "Dienas Lapa", no 17.XII bija tās redaktors. R. sacerēja avīzei ap 400 ievadrakstu, tie public. bez paraksta, identificēti tikai daļēji. 1893 R. uzturējās
…
