Viņš rāda portretējamo pretskatā vai arī pavērš seju trīsceturtdaļpagriezienā, sejas modelējumam izmantojot galvenokārt krāsu tonālās attiecības. Par tēlotājas mākslas šedevru tiek uzskatīta neliela izmēra altārglezna „Kanclera Rolēna Madonna”. J. van Eiks bija arī viens no sava laika ievērojamākajiem portretistiem. Īpašu vietu viņa portretu glezniecībā ieņem „Džovanni Arnolfīni un viņa sievas portrets”.
Šis darbs noteikti ir izcils, bet mani īpaši nesaista tā sižets, jo es par reliģiju īpaši neinteresējos. Man figūras šķiet ļoti nedabīgas un kokainas. Cilvēku skatieni izskatās apgaroti, kas liecina par reliģisko fanātismu. Darbā man patīk košās krāsas, kas piesaista uzmanību, dabas attēlojums, kas gleznu tuvina realitātei. Ievas, kas atrodas uz malējā aizvirtņa, ķermenis man šķiet izkropļots, turpretī Ādama figūra pretējā pusē, izstaro atlētismu un vīrišķo spēku. Mani pārsteidz Sv. Jāņa Kristītāja un Sv. Jāņa Zeltamutes akmens statujas, kas ir redzamas, ja altāris ir aizvērts. Skatoties uz tām ir sajūta, ka patiešām altārī ir iestrādātas miniatūras figūriņas. Interesanti šķiet, ka mākslinieks ir pievērsies arī detaļām – pa logiem redzamajai Gentes ainavai, manuprāt, tik apjomīgā darbā ir grūti domāt arī par sīkumiem. Par to es Janu van Eiku apbrīnoju.
…
