Ievads.
Rakstīt tieši par Japānu izvēlējos, jo tā man ir maz pazīstama valsts un kultūra, kuru vēlētos tuvāk iepazīt. Vēlos uzzināt, kā Japāna ir sasniegusi tik augstus rezultātus ekonomikā. Šis referāts iepazīstinās tuvāk ar Āzijas valsti Japānu – attīstītāko valsti pasaulē.
Ģeogrāfiskais stāvoklis.
Japāna jeb Nipon – “uzlecošās saules zeme” ir 3500 km gara salu grēda, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem gar Āzijas piekrasti starp Japāņu jūru un Kluso okeānu. Japānas salu grēdā ietilpst četras lielākas salas – Honsjū (231 012 km2), Hokaidō (83 517 km2), Kjūsjū (42 129 km2), Sikoko (18 800 km2) un Okinava (2250 km2), un 6848 mazākas saliņas. Kopā Japānas teritorija ir 377 829 km2 liela (tas ir 0,3% no visas pasaules sauszemes).
Japānas ģeogrāfiskais stāvoklis iespaido arī Japānas sakarus ar citām zemē un arī saimniecību un dabas apstākļus
Dabas apstākļi un resursi.
Tā kā Japānas teritorija stiepjas vairāku tūkstošu kilometru garumā, tās klimatiskie un dabas apstākļi ir diezgan atšķirīgi.
68% no Japānas teritorijas aizņem kalni, kuri galvenokārt klāti ar mežiem. Vairāk nekā 532 kalni pārsniedz 2000 metru augstumu. Augstākais ir Fudzi – 3776 m. Tas ir arī viens no pasaules darbojošiem vulkāniem, kaut gan pēdējais izvirdums notika 1707. gadā. Fudzi ir viens no japāņu tautas lepnumiem, taču svešzemnieku apgalvojums, ka šis kalns pieskaitāms pie japāņu svētnīcām, ir pārspīlēts.
Japāna atrodas seismiski aktīva rajonā. Katru gadu tur notiek simtiem zemestrīču. Nelielas zemes garozas svārstības tiek novērotas katru dienu, bet satricinājumi, kas var radīt nelielus postījumus, notiek vairākas reizes gadā. Spēcīgas zemestrīces notiek daudz retāk, bet tad tās izraisa ievērojamus postījumus, ievainojot vai pat nogalinot cilvēkus. 1995. gadā liela zemestrīce notika ostas pilsētā Kobē un tās apkārtnē, kurā bojā gāja vairāk nekā 5000 cilvēku. Tādēļ tiek veiktas dažādas sagatavošanās un aizsardzības darbības:
Skolās, dzīvojamās mājās un darbavietās notiek regulāras apmācības, kā rīkoties zemestrīces gadījumā.
…
