Līdz pat šim brīdim visai dzīvs ir mīts, ka ASV iesaistījušās II Pasaules karā, pateicoties "negaidītajam un nodevīgajam" Japānas uzbrukumam Savienoto valstu Jūras kara spēku bāzei Perlharboras ostā, Oahu, Havaju salās. 1941. gada 7. decembris oficiāli tiek dēvēts par "mūžīgā kauna dienu" uzsverot, ka Japānas uzbrukums bijis pilnīgi negaidīts, bez oficiāla kara pieteikuma (Japānas sūtniecības darbinieku neizdarības dēļ kara pieteikums tika iesniegts, kad uzbrukums jau bija sācies). Tā ASV pret savu gribu bija spiestas iesaistīties šai briesmīgajā karā un, nesot lielus upurus, tām tomēr izdevās sakaut agresorus - demokrātija triumfēja... Pat pavirši aplūkojot notikumu fonu un secību, rodas kārdinājums neraudzīties uz šiem notikumiem tik viennozīmīgi.Līdz pat XIX gs. beigām Savienotās valstis netika izrādījušas nekādu interesi par notikumiem ārpus sava kontinenta. Kongresā līdz pat XX gs. vidum dominēja t.s. "izolacionisti", jeb t.s. "Monro doktrīnas" piekritēji, kuri bija kategoriski pret Savienoto valstu iejaukšanos ārpuskontinenta lietās. Arī konstitūcija liedza prezidentam pieteikt karu bez Kongresa sankcijas. Visā sabiedriskajā domā valdoša bija ideja, ka jātiek galā pašiem ar savām problēmām, nevis jāiejaucas konfliktos, kuri noris kaut kur otrā pasaules malā un neskar amerikāņus. [Kisindžers, 341.lpp.]
Tomēr ir bijušas situācijas, kad ASV ir iesaistījušās karos arī bez Kongresa sankcijas, jo karadarbība sākās provokācijas rezultātā, ļoti strauji. Tā, piemēram, 1898. gadā Havannas ostā tika uzspridzināts tur draudzīgā vizītē ienākušais ASV līnijkuģis "Men". Šis vardarbības akts Savienotajās valstīs izsauca tādu sašutuma vētru, ka valdībai un prezidentam Makkinlijam neatlika nekas cits, kā spert pretsoļus Spānijai jau ar bruņotu spēku. Spānija visai neilgā laika sprīdi tika sakauta un ASV ieguva virkni teritoriju (Kuba, Puertoriko, Filipīnas), kuras atņēma agresoram. (Vēsturniekus gan vēlāk samulsināja fakts, ka, kuģi izceļot jau XX gs. no ūdens izrādījās, ka tas ir rūpīgi evakuēts un uzspridzināts no iekšpuses...) Tieši iekšpolitika, kura bija vērsta uz sociālās labklājības līmeņa paaugstināšanu, un ārpolitika, kas bija koncentrēta sauklī "Viņš pasargāja mūs no kara", ļāva prezidentam Vudro Vilsonam uzvarēt 1916. gada vēlēšanās un kļūt par prezidentu otru reizi. Taču tad nejauši tika atklāti dokumenti kas liecināja par to, ka Vācija apsolījusi Meksikai militāru palīdzību pret ASV iespējamām akcijām, kāpēc Savienotajām valstīm nācās 1916. gadā iebrukt Meksikā, lai nodrošinātu savām nacionālajām interesēm atbilstošu tās politiku (gadus septiņdesmit vēlāk gan konstatēja, ka šie dokumenti ir viltoti). Tikai notikumi Eiropā pavērsa ASV ārpolitiku ārējā virzienā - 1915. gadā tika nogremdēts pasažieru kuģis "Lusitania" (kurš gan veda nelegālu karamateriālu kravu savās tilpnēs), bet 1917. gadā tika nogremdēti vēl astoņi ASV kuģi, kuri veda uz Lielbritāniju karamateriālus (jāpiemin, ka daži no tiem brauca zem britu karoga). Tā nu Vilsonam nācās informēt Kongresu, ka karastāvoklis jau faktiski pastāv.…
