Japāna ir viena no Austrumāzijas zemēm Klusā okeāna rietumu malā. To veido apmēram 3000 salas, no kurām apdzīvotas ir tikai kādas 600. Lielākā daļa iedzīvotāju koncentrēta uz četrām lielākajām salām. Honsju sala ir lielākā un tur mīt apmēram puse Japānas iedzīvotāju.(5.)
Periodi Japānas vēsturē.
Jajoji periods (5. gs. p.m.ē. - 4. gs. p.m.ē.)- Jajoji cilšu, tagadējo japāņu priekšteču, ienākšana Honsju un Kjusju salās.
Jamato periods (4. - 6. gs. sāk.)- jamato - pirmais valstiskais veidojums Honsju salā,
Asukas periods (6. - 7. gs. sāk.)- reizē ar budismu no Ķīnas tiek pārņemta likumdošana un rakstība.
Naras periods (7. - 8. gs.)- tiek nodibināta centralizēta valsts. 710. gadā par Japānas pirmo galvaspilsētu kļūst Nara.
Heianas periods (9. - 12. gs.) - centralizētās varas vājināšanās, zemes īpašumu pāriešana ietekmīgu feodāļu rokās. Fudzivaru dzimtas ietekme. Galvaspilsēta tiek pārcelta uz Heianu.
Kamakuras periods (12. - 14. gs.)- politisko varu Japānā iegūst samuraju kārta. Augstākā militārā valdība - sjogunāts. Valsts vara atrodas sjogumu – militāri feodālo valdnieku - rokās
Muromači periods (14. - 16. gs.)- politiskās nestabilitātes, savstarpējo feodālo karu periods.
Momojamas periods (16. - 17. gs.)- pāreja uz miera periodu, centralizētas varas nostiprināšanās. 17. gs. sākumā izveidojas apvienota Japānas valsts.
Edo periods (17. gs. beigas - 19. gs.)- Tokugavu dinastijas valdīšanas laiks. Sakaru pārtraukšana ar ārvalstīm. Tirgotāju un amatnieku autoritātes pieaugums. (5.) 1867.- 1968.g. buržuāziskā revolūcija, sjongi tiek gāzti un varu iegūst buržuāzijas un muižniecības bloka valdība.(1.,221.lpp.)
19.sg- 20.gs.- kapitālisms pāraug imperiālismā. 1910.g. Japāna anektē Koreju un pārvērš par savu koloniju. 1914.g. Japāna iesaistās I Pasaules karā Antantes pusē. 1932.g. ZA Ķīnas ( Mandžūrijas) okupācija. II Pasaules karā Japāna ir fašistiskās Vācijas un Itālijas sabiedrotā, okupē vairākas Āzijas zemes. 1945.g. augusts – ASV nomet atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. PSRS 1945.g.8.augustā Japānai piesaka karu. Japānas valdība 1945.g. 2 novembrī paraksta bezierunu kapitulācijas aktu. Pēc II Pasaules kara ASV okupē Japānu un cenšas to pārvērst par savu militāro placdarmu Tālajos Austrumos. 1952.g. Sanfrancisko tiek parakstīts miera līgums. 1956.g. tiek parakstīta deklarācija par karastāvokļa izbeigšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu starp Japānu un PSRS.(1.,221.lpp.)
Valsts iekārta.
Japāna ir konstitucionāla, unitāra, parlamentāra monarhija.
Japānas konstitūcijas raksturojums.
Japānas konstitūcija tiek pieņemta 1947. gada 24. augustā un ir spēkā kopš 1947.gada 3. maija (sastāv no 103 pantiem). Spēkā esošā konstitūcija tiek izveidota uz iepriekšējās, 1889.gada, konstitūcijas pamata. Pieņemot jauno konstitūcija tika ņemtas vērā kļūdas, kuras valsti bija novedušas pie sakāves II. Pasaules karā.…
