SECINĀJUMI
Mūsdienās arhitektūra simbolizē vairāk fiziskās, emocionālās, estētiskās ērtības. Katra atjaunotā un no jauna uzceltā ēka spēlē kādu lomu, un cilvēks tai ir radījis kādu konkrētu mērķi, ko tā pilda. Savukārt, kādreiz arhitektūra bija drīzāk skaistums, kur pacelt acis un novērtēt. Arhitektūrai agrāk, pēc autores domām, nebija specifiskas nozīmes un tā arī bija konkrētāka, un spēja par sevi skaidri kaut ko vēstīt.
Latvijas "jaunajā arhitektūrā" katrai celtnei ir savs konkrētais, atšķirīgais vēstījums. Piemēram, milzīgais Eiropas projekts Latvijas Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils ir plašs vēstījums par cilvēku daudzpusīgo vajadzību un vēlmju apmierināšanu. Gaismas pils būs daudzfunkcionāls kultūras un izglītības centrs, kas būs lielisks 21. gadsimta cilvēka vajadzību apmierinājums. Cilvēkiem ir vajadzīgas modernas, viegli pieejamas ēkas, lai pašiem būtu maksimāli maz jāpiepūlas; jebkādai informācijai jābūt saistošai un vērtīgai, lai tai tiktu pievērsta uzmanība; svarīgi ir izcelties. Piemēram, katram Daugavas tiltam Rīgā braucot pāri, ir nepieciešama kāda liela celtne, kas atšķirtos. Braucot uz Ķīpsalu, var redzēt SWEDBANKAS centrālo ēku. Braucot pār akmens tiltu varēs redzēt jau pieminēto Latvijas Nacionālo bibliotēku. Pretim Vecpilsētai netālu no Gaismas pils ir plānota Rīgas koncertzāle (4.pielikums), kas, kā plānots, ļoti izcelsies uz Rīgas arhitektūras fona, jo tā būs melna, ļoti mūsdienīga, tātad – īpaša. To ir vēlme izveidot par kultūras centru un radīt tai būtisku nozīmi pat Eiropas kultūrā un arhitektūrā.
Latvijas "jaunā arhitektūra" ir neprognozējama, tai nevar noteikt konkrētu stilu, jo tā izpaužas uz visām pusēm. Šajā arhitektūrā ietilpst dažādas citu arhitektūras stilu izpausmes, kādā mazliet vairāk, citā – varbūt it nemaz. Šī, 21. gadsimta arhitektūra, apliecina, ka attīstās cilvēku vajadzības, tehnoloģijas un ļoti daudz tiek pielāgots šim laikam.
…
