Pēc Ignalinas AES pēdējā 2. bloka slēgšanas Baltijas valstīs būs acīmredzams elektroenerģijas deficīts, kuru jāsāk risināt jau tagad. Pēdējos divus gadus mediji raksta par iespējamo jaunās Ignalinas AES celtniecību. Kaut arī ir sabiedrības negatīvās atsauksmes, Latvija parakstīja komunikē un memorandu ar Lietuvu un Igauniju par piedalīšanos projektā. Pētnieciskā darba autors uzskata, ka pētījums par nodrošinājumu ar elektroenerģiju ir pietiekami aktuāls un tas skar jebkuru mūsu valsts iedzīvotāju.
Darba mērķis: izpētot Latvijas elektroenerģijas bilanci, tirgu un problēmas, rast pārliecību, vai jaunā Ignalinas AES ir Latvijai nepieciešams projekts.
Darba uzdevumi:
apkopot ziņas par AES pieredzi pasaulē un Eiropas Savienībā,
iepazīties ar jaunās Ignalinas AES projektu,
izzināt ar Ignalinas AES saistīto organizāciju pārstāvju, sabiedrisko organizāciju pārstāvju un iedzīvotāju viedokli.
Darba gaitā autors izmantoja šādas metodes:
stāvokļa novērtējums publicētajos materiālos,
datu apstrādes statistiskās metodes,
rezultātu apkopošana,
aptauja un tās datu vizualizēšana,
intervijas.
Atomi, kas veido visu pasaulē, ir milzīga apjoma enerģijas avots. Šo enerģiju sauc par kodolenerģiju. Kodolenerģija rada Saules dedzinošo siltumu un gaismu, nāvējošas kodollādiņu eksplozijas un milzum daudz elektrības atomelektrostacijās. Kodolenerģijas pastāvēšanas pamatā ir tas, ka matērija un enerģija ir viens un tas pats, tikai dažādās formās, un viena forma var tikt pārvērsta otrā. AES ražo enerģiju, kas rodas, sadaloties urāna atomu kodoliem (sk. 1. pielikumu).
Daži atomelektrostaciju atkritumi ir radioaktīvi — tie rada nāvējošu kodolradiāciju, ko veido sīkas daļiņas vai neredzami viļņi. Tie var bojāt dzīvās šūnas. Daži radioaktīvie atkritumi saglabājas tūkstošiem gadu, tāpēc tos noglabā zem zemes slēgtos konteineros [1].
Kodolreaktora celtniecība ir laikietilpīgs un komplicēts process. Būvniecības vietai ir jābūt gan ģeoloģiski, gan visādi citādi drošai. Otrs nosacījums ir ūdenskrātuves tuvums, jo kodolreaktora dzesēšanai ir nepieciešams liels ūdens apjoms - viena reaktora dzesēšanai vajag līdz pat 136 miljoniem litru ūdens diennaktī. Tāpēc daudzi reaktori pasaulē uzbūvēti jūras vai okeāna tuvumā.…
