Bērna personības veidošanos ietekmē ne tikai ģimene, sabiedrība, bet lielā mērā bērnudārzs. Tā ir viena no mikrovidēm, kurā viņš darbojas, atrodas saskarsmē ar saviem vienaudžiem, grupas bērniem un pedagogiem. Saskarsmes procesā izpaužas individualitāte, notiek tās attīstība.
A. Ādlers savā darbā “Psiholoģija un dzīve” raksta, ka cilvēks saskarsmē tiek iesaistīts ar pirmo elpas vilcienu – atrodoties līdzās savai mātei. Saskarsme turpinās ģimenē, bērnudārzā, skolā, studiju laikā, un profesionālajās gaitās. ( Dzintere Dz.,Boša., 1997,8 )
Saskarsme – galvenā cilvēka esamības forma. Saskarsme – neatņemams cilvēka raksturojums, cilvēces un katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļa. Saskarsme ir reāla, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Kompetenta, labvēlīga saskarsme – patiesi, ir vienīgā, īstenā cilvēku dzīves greznība.( Omārova S., 2002, 9 )
Savukārt Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā tiek dots sekojošo saskarsmes skaidrojumu, ka tas ir cilvēkdarbības process cilvēku un to grupu mijiedarbībā, informācijas apmaiņā (saziņā) u. tml. uz savstarpējām attiecībām balstīta garīgā saskare, iekšējā saikne. Saskarsmes raksturs atkarīgs no personības īpašībām, saskarsmes prasmes. ( Pedagoģijas terminu vārdnīca, 2000)
Komunikācijas un saskarsmes svarīga īpatnība ir tā, ka tie uzstājas kā sociāli-konstituējošie un sociāli- konstruējoši faktori. Saskarsme ir savstarpējo attiecību realizācija uzvedībā. Ar jēdzienu saskarsme vienlaikus apzīmē gan komunikāciju, gan mijiedarbību, gan sociālo percepciju. ( Ripa V., 1999,5 )
D. Dzintere balstoties uz pedagoga J. Arkinu, kas raksta, ka rotaļa tuvina bērnu citiem vienaudžiem, māca darboties saskaņoti, palīdzēt biedriem, dalīties ar viņiem priekos. Arī tādi autori kā V. Mjasičevs, B. Anjaņevs izteikuši savu viedokli, kam piekrīt Dz. Dzintere. Bērna rakstura iezīmju tieši atkarīga no bērna savstarpējām attiecībām. Ja bērna simpātijas vai antipātijas pret vienaudžiem ir noturīgas, tās ne vien ietekmē viņa rakstura iezīmes, bet arī nosaka to virzību.
Īpaša uzmanība jāpievērš atstumtajiem bērniem. A. Rojaka atzīmē, ka šiem bērniem kontakti ar vienaudžiem ir minimāli, saskarsmes apjoms šaurs. Atstumtie bērni parasti nepiedalās noturīgās grupu rotaļās. Tādi bērni jau parādās agrā bērnībā. ( Dzinetre D., 1984) …
