Pirmā skolas diena vienmēr ir svētki, bet it īpaši tiem bērniem, kuri uz skolu dodas pirmo reizi. Katrs no viņiem cer kļūt par labu skolēnu, cer uz interesantu skolas dzīvi.
Bērna iestāšanās skolā noslēdz viņa pirmsskolas bērnību, izmaina bērna attīstības sociālo situāciju. No tā cik labi un kā viņš ir sagatavots skolai ir atkarīga bērna skolas dzīve. Šo svarīgo sagatavošanas posmu uzņemas pirmsskolas izglītības iestādes, piedāvājot dažādas izglītības programmas sagatavošanai skolai.
Tēma „Pirmsskolas izglītības iestādes iespējas bērnu sagatavošanai skolai” nav izvēlēta nejauši. Par bērnu sagatavotību skolai arvien biežāk tiek diskutēts dažādos semināros, rakstīts laikrakstos un žurnālos, apspriests TV raidījumos.
Speciālisti uzskata, ka daudzi bērni nav sagatavoti uzsākt mācības skolā un iekļauties jaunā sabiedriskajā dzīvē.
Diemžēl pagaidām nav vienotas psiholoģiski pamatotas programmas, kā bērnu sagatavot skolai. Šeit būtu jādomā ne tikai par zināšanu apguvi, bet arī par sociālās pieredzes uzkrāšanu, par to, kā attīstīt un pilnveidot spējas sadarboties grupā. Ir jāapzinās, ka vispirms bērnam, kurš nav bijis bērnu kolektīvā ir jāapgūst prasme darboties tajā, ir jānodrošina sociālā attīstība, prasme patstāvīgi izvēlēties nodarbošanos, spēju iesaistīties rotaļās un, ja nepieciešams, arī pagaidīt savu kārtu, jāpilnveido pašapkalpošanās iemaņas un higiēnisko normu ievērošana. R.Boša, Dr.paed., VID direktora vietniece, saka, ka: ”Bērnam ir nepieciešama pieredze dzīvot un darboties plašākā sabiedrībā. Kas ar to ir jāsaprot? Runājot par pieredzi, attiecinot to uz pirmsskolas vecumu, tiek domāts par bērna priekšstatu apjomu par apkārtējo pasauli, kas nepieciešams, lai viņš varētu patstāvīgi orientēties dažādās situācijās un spētu priekšstatus arvien papildināt” /3;6/.
Bērnu sagatavošana skolai ir aktuāla problēma, pie tam, pašreizējos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos, vērojamas būtiskas atšķirības, pirmkārt, starp bērniem, kuri apmeklē bērnudārzu un mājmācības bērniem, otrkārt, starp bērniem pilsētās un laukos.
Daļa vēcāku iet ceļu, kurš ved bērnu uz nedrošību, bailēm un pie pārliecības: tas ir grūti, es to nevarēšu. Bērns, kurš izgājis šādu „sagatavošanos skolai” ir problēmbērns skolotājai, šādā gadījumā skolotājai nākas veikt veselu rehabilitācijas programmu.
Taču bērnudārzā vai sagatavošanas klasē bērniem kopā mācoties, ir vieglāk pārvarēt grūtības, bērns gūst prieku, ka ir piederīgs vienaudžu grupai, ka ejot uz skolu starp klasesbiedriem būs pazīstami bērni. Tas padara ieiešanu jaunajā vidē drošāku.
Viss periods no bērna dzimšanas līdz pat brīdim, kad bērns uzsāk skolas gaitas, ir laiks kad viņš tiek sagatavots skolai. Taču labi, ja par to sāk nopietni domāt gadu pirms skolas gaitu uzsākšanas, kas var izrādīties krietni par vēlu.…
