Visi cilvēki ir saistīti ar ģimeni – nākt šajā pasaulē, izaugt, attīstīties, realizēties, atdot vai dalīties savā pieredzē un aiziet no šīs pasaules – bez ģimenes tas viss un vēl nenosauktais nemaz nav iespējams. Ģimene ir patvērums, laimes saliņa, arī ūdens piliens, kurā atspoguļojas visa ezera vai okeāna (sabiedrības) īpatnības konkrētajā vēsturiskajā periodā. Tā ir arī pekle, elle vai odžu midzenis.
Ģimene sāk veidoties no diviem laulātiem partneriem, kurus vieno laulības saiknes. Jebkurā situācijā, stājoties visdažādākajās un jo vairāk ilgtermiņa attiecībās, apzināti vai neapzināti cilvēks būs norūpējies par šādām iespējām:
pašsaglabāšanos
pašattīstību – paštapšanu
pašapliecināšanos
kreativitātes (radošuma) vajadzību
Pirmslaulības periodā ir svarīgi ņemt vērā partnera īpašības – spēju piekāpties konfliktsituācijā, atbildību par apsolīto, gatavību un prasmi sevi ierobežot nepieciešamības gadījumā, mērķtiecību, attieksmi pret atkarīgajiem ģimenes locekļiem, vecākiem, līdzsvarotību. Ir būtiski noskaņoties uz reālu dzīvi un neveidot pārmērīgas ilūzijas par kopdzīvi, kas noteikti atrisinās dzīves problēmas it kā pati no sevis. Pārmērīga rozā krāsa dzīvesdrauga ideāla veidošanā un šā sapņa uzturēšanā neizbēgami ved uz vilšanos. Noskaņošanās uz dabisku dzīves gaitu, tostarp grūtību pārvarēšanu, ir daudz piemērotāka. Īstās, patiesās cilvēka īpašības atklājas tieši neparedzētos, sarežģītos apstākļos. Kopīga grūtību pārvarēšana ir lielisks veids, kā uzzināt, cik lielā mērā abi ir gatavi dzīvot pēc abpusēja kompromisa principa.
Izprast otru, prast piemēroties, zināt “sīkumu” vērtību ikdienā – tas viss palīdz veidot optimālas komunikācijas fonu. Neaizmirst vientulības nepieciešamību, normu, kas nepieciešama sevis sakārtošanai, individuālās identitātes stabilizēšanai, personīgi svarīgu lēmumu pieņemšanai. Pat īslaicīga šķiršanās, aizceļošana, darbs un mācības attālākā vietā var optimizēt attiecības, ļaut vēlreiz pārliecināties par saderību.
Ne pašanalīzes, ne partnera iepazīšanas process nedrīkstētu apstāties, jo cilvēks ir sarežģīta un mainīga vērtība, kas daudzšķautņainajās attiecībās pagriežas gan ar vienu, gan citu pusi. Jebkuru dzīves jautājumu risināšana iespējama tikai balstoties uz stabilām starppersoniskām attiecībām Jebkurš cits ceļš ir pretrunā ar cilvēka dabas nosliecēm un kā viss, kas traucē, var izraisīt smagas sekas, kaut tās ne vienmēr ir acīmredzamas, jo:
cilvēka daba ir elastīga,
dzīves apstākļi mēdz būt ļoti samezgloti,
attiecībās valda arī neizpratne un tuvredzība.
Tradicionāli kopdzīves sākšanas ceļš ir diezgan garš.…
