Jaunieša apmierinātība ar mācību procesu

„Skola. Cik daudz gan atmiņu saistās ar skolu, jo te ir pagājusi cilveka ievērojama mūža daļa. Katram ir pieredze par šo laiku. Vienam tā tiešām ir zināšanas un gaismas pils, no kuras gutas zināšanas,lai vēlāk veidotu stabilu dzīves pamatu. Otrs to atceras ar nepatiku, jo macibas sagādājušas tikai problēmas un rugtus mirkļus,bet trešais skolu atceras kā miera ostu, kurā varēja atpūsties,satikt draugus un izklaidēties.”[5., 4.] Mani draugi un klasesbiedri macibu procesu vertē tikpat dažādi. Ilona Ķiete un Gunta Suhanova raksta, ka bieži vērtējums par to vai skola ir laba, vai ta spej apmierinat skolēnu intereses, izdara pec rezultātiem eksāmenos vai olimpiādēs. Un nevienu, šķiet, neinteresē, ar kādām metodēm tasšie rezultāti tiek sasniegti. Vai visi skolēni, neatkarīgi no to spējām, temperamenta un veselības stāvokļa, jūtas labi vidē, kurā paiet ievērojams laiks viņu mūžā,vidē – kurā skolēns pilnveidojas ne tikai intelektuāli, bet attīstās emocionāli? Bet skolas vidi neveido tikai skolēni, kam pati daba dāvājusi īpašas spējas un talantus. Tā ir tikai daļa – mazākā daļa. Otru daļu veido tie bērni, kuriem kāpums zināšanu kalnā ir grūts un pat neiespējams. Bet arī viņiem ir jāmācās, arī viņi, arī viņi ir nodoti skolotāju rokās un skolā grib justis labi.[5., 5.]
Šo tēmu es izvēlējos tāpēc, ka pati mācos un mani interesēja noskaidrot kada ir manu vienaudžu -10.-12. klašu skolēnu attieksme pret mācību procesu. Manuprāt, šī tēma ir aktuāla, jo notiek daudz pārmaiņas saistībā ar mācībam un skolu.
Skolā mēs jūtamies dažādi – dažs jūtas labi, dažs slikti, bet „ikvienam skolēnam ir jāizjūt sevi kā pašvertību un tikai tad viņš jebkuru mācība procesa reorganizāciju uztvers kā pozitīvu pārmaiņu, kas vērsta uz viņa personības attīstību”.[5., 8.]
Ļoti lielu iespaidu uz skolēniem, kā arī uz mācību procesa patiku, atstāj skolotājs, kas „zināmu laika posmu ir šīs sabiedrības locekļa veidotājs, un no tā, cik prasmīgi tiek veicināta skolēna pamatspēju attīstība ( tas ir, tādu spēju attīstība, kuras ir nepieciešamas dažādos dzīves aspektos – darbā, sadzīvē, brīvajā laikā un nepārtrauktā sevis pilnvedošanā ) ir atkarīga ši jaunā sabiedrības locekļa dzīve”. [5., 18.-19.]…