Zinātniski pētnieciskā darba (turpmāk tiks lietots saīsinājums – ZPD) nosaukums ir „Jauniešu dzejas krājuma veidošana”. Šāds temats tika izvēlēts vairāku iemeslu dēļ. Ar laiku, pieaugot interesei par dzeju, ja konkrētāk, tās rakstīšanu, tika uzrakstīti daži darbi, bet, motivācijai zūdot, šis mērķis tika aizmirsts, atstāts pagātnē, taču, kad bija jāizvēlas ZPD tēma, bija skaidrs, ka šo darbu varētu saistīt ar iepriekš minēto ieceri, tādā veidā izvirzot to par mērķi, jo tas bija lielisks iemesls un iespēja, lai realizētu šo pamatideju – rakstīt dzeju un pilnveidot zināšanas tās izveidē. Lai to izdarītu, bija nepieciešams iesaistīt arī citus jauniešus, kuriem būtu tajā interese, kuri rakstījuši vai joprojām raksta pašsacerētās vārsmas. Tādā veidā autors vēlas atklāt citiem to, kas jauniešiem mūsdienās aktuāls, kāds ir to garīgais stāvoklis šajā pasaulē, padziļināt savas zināšanas un prasmes dzejas rakstīšanā un tās analīzē, salīdzināt tēmas, kas bijušas aktuālas agrāk vecāka gadagājuma dzejniekiem, ar to, kas visvairāk skar mūsdienās jauniešus, kā atšķiras to valodas pielietojums - tēlainība, stils, izpētīt tās kompozīciju, ritma iezīmes un maiņu. Iegūstot pieredzi, zināšanas, uzrakstīt savus ieteikumus sakarā ar dzejas rakstīšanas procesu un plānošanu.
Šī tēma mūsdienās ir aktuāla, jo redzams, cik ļoti jauniešu radošais gars vēlas izpausties, tāpēc šis projekts šķitīs interesants lielai daļai gan jaunās paaudzes dzejas rakstniekiem, gan tās lasītājiem, kuru nav mazums.
Visus jauniešus ietekmējot tas laiks, kurā tie dzīvo, un notikumi, kas norisinās ap tiem, iespaidojot šo cilvēku raksturu, dzīvesveidu un intereses. Šī ietekme uz dzejniekiem ir jūtama radošā izpausmē, bieži vien atspoguļojot laika situāciju, raksturīgās problēmas.
Demokrātija un vārda brīvība, kas pastāv arī Latvijā, ļauj ikvienam no mums brīvi izteikties, dodot plašāku iespēju dzejniekiem izteikties, bet mūsdienu sabiedrības problēmas, piemēram , narkomānija, alkoholisms, prostitūcija, nabadzība un paaudžu konflikts neatstāj vienaldzīgus tik jūtīgas personas kā dzejniekus. Savus pārdzīvojumus, novērojumus un viņuprāt problēmu risinājumu tie pauž dzejā, izmantojot brīvību izteikties ne tikai tiešiem vārdiem, kas cilvēkiem var ilgi palikt atmiņā un sakrist ar to viedokļiem, bet izmantot dažādus paņēmienus, piemēram, neievērot tradicionālos, klasiskos dzejas rakstīšanas principus – lielo burtu rakstīšana, pieturzīmju pielietojumu un pantu formas, ritmu, kompozīciju, dažkārt izmantot mūsdienu sabiedrības vienkāršrunas un sarunvalodas vārdus, kas ļoti labi raksturo mūsdienu sabiedrību. Tas autorprāt, ir tieši atkarīgs no šīs brīvības, kas dažkārt kādam var šķist pārāk plaša.
Daudziem cilvēkiem var šķist interesanti, lasot dzeju par mūsdienu sabiedrības problēmām, kas tieši vai netieši var attiekties arī uz viņiem, turklāt šajā jaunākās dzejnieku paaudzes dzejā autori var gandrīz pilnīgi nodot lasītājam savas domas, jo nav ne cenzūras, ne ierobežojumu, kā tas ir bijis Padomju Savienībā. Tādējādi dzeja ir ekspresīvāka, tā var likties sirsnīgāka un saprotamāka mūsdienu sabiedrības jaunai paaudzei. Dzeja vairs nav samākslota, ierobežota un vienveidīga, par jau neeksistējošām problēmām, kas biežāk ir pie sirds gados vecākiem cilvēkiem, kuriem jaunā dzeja šķiet nepieņemama un nesaprotama.…
