Jauniešu iesaiste politikā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina
ilgtspējīgas un demokrātiskas sabiedrības attīstību. Tā nav tikai iespēja, bet arī būtisks
pienākums, kas sniedz iespēju ietekmēt lēmumus, kas skar gan pašreizējo situāciju sabiedrībā,
gan tās nākotnes attīstību. Taču Latvijā, līdzīgi kā daudzviet citur pasaulē, jauniešu līdzdalība
politiskajos procesos ir zema – viņi reti pievienojas politiskajām partijām, iesaistās
sabiedriskajās diskusijās vai piedalās vēlēšanās. Šāda situācija rada bažas ne tikai par
demokrātisko procesu attīstību un kvalitāti, bet arī par jauniešu interešu atspoguļošanu
politiskajā vidē.
Eirobarometra1 aptaujas dati, kas iegūti saistībā ar 2024. gada Eiropas
Parlamenta vēlēšanām, liecina, ka daudzi jaunieši, kuri nebalso, norāda uz informācijas
trūkumu par vēlēšanu nozīmi un Eiropas Parlamenta ietekmi uz viņu dzīvi. Turklāt būtisks
faktors, kas attur jauniešus no dalības vēlēšanās, ir pārliecība, ka viņu balss neko nemainīs. Šī
attieksme norāda uz zemu uzticību politiskajai sistēmai un vāju izpratni par demokrātisko
procesu darbību. Minētie faktori ne tikai kavē jauniešu iesaisti, bet arī pasliktina sabiedrības
uztveri par politisko līdzdalību kā vērtību un nozīmīgu demokrātijas elementu. …