Abiturientam ir tikai divas izvēles iespējas, lai iekļautos sabiedrībā – uzsākt darba attiecības un strādāt jau pēc vidējās izglītības iegūšanas vai stāties augstākās izglītības iestādē un iegūt grādu. Pēdējo sešdesmit gadu laikā novērojams tas, ka arvien vairāk jauniešu izvēlas otro iespēju – studēt. Arī dzimuma iedalījums augstākajās izglītības iestādēs vairs nav tik krasi atšķirīgs – ja kādreiz puiši pēc pamatskolas beigšanas pārsvarā devās uz profesionālās ievirzes skolām, tad šobrīd dzimuma iedalījums augstskolās ir aptuveni vienmērīgs, protams, atkarībā no izvēlētās studiju programmas.
Vecumposms starp pusaudža gadiem un pieaugušo dzīves sākumu skaitās kā neaizsargātākais posms, jo, iegūstot vidējo izglītību, nav darba pieredzes, tāpēc šie cilvēki darba tirgū nav spējīgi sacensties ar vecākajām paaudzēm.
Lai arī ļoti atšķirīgas, taču vienotas paaudzes ir uzskatos par vērtībām – ģimenes veidošana, karjeras izveide un izglītības iegūšana. Šīs lietas vienmēr palikušas nemainīgas; atšķirīgs ir tikai to novērtējums pēc prioritātes.
21. gadsimtā jaunietim ir grūtāk integrēties sabiedrībā, kā tas bija 20 vai 30 gadus atpakaļ, jo vairs nav strikti nospraustas un vispārpieņemtas normas, kuras obligāti būtu jāievēro; to nedarot – sagaidāms sabiedrības nosodījums.
…