KOPSAVILKUMS
Referāta mērķis raksturot jaunlatviešu darbības vērtējumu padomju Latvijas historiogrāfija laikposmā no 1945. gada līdz 1960. gadam ir sasniegts.
Pirmkārt, šajā laikposmā tika nopublicēta virkne grāmatu, un rakstu par jaunlatviešu tēmu, kuros viennozīmīgi dominēja jautājums par to darbības vērtēšanu un līdz ar to arī šī vērtējuma iekļaušanos kopējā Latvijas komunistiskās partijas akceptētajā vēsturiskajā ainā. Publicētie darbi ir uzrakstīti padomju laikam tipiskajā stilā, pakārtojot vēstures zinātni uz marksisma ļeņinisma pamatiem, izmantojot klišejiskas frāzes un skaidrojumus, kā arī jāatzīmē arī tekstu ekspresivitāte un emocionālā nokrāsa. Jaunlatviešu vērtējumu pārsvarā noteica politiskie un ideoloģiskie apsvērumi.
Otrkārt, jāatzīmē, ka uz jaunlatviešiem līdz pat 1959.-1960. gadam nebija vienlīdz pozitīva vai negatīva skatījuma, un tēma izraisīja visai asu polemiku pašu pētnieku starpā. Dažādi pētnieki vienlīdz uzsvēra gan pozitīvo, gan negatīvo meklējot atbildi uz jautājumu par jaunlatviešu progresīvo lomu Latvijas vēsturē. Neskatoties uz to, ka pētnieki skaidrojot šo jautājumu sadalījās divās pretējās frontēs, 1959. gadā tika pieņemts oficiālais skatījums un diskusijas līdz pat 1989. gadam apsīka.
Treškārt, 1945.-1960. gada padomju historiogrāfijā reducē jaunlatviešu kustību un tās darbību uz šķiru pretrunām, nepievēršoties nacionālajam aspektam. Pētnieki ir vienisprātis par jaunlatviešu ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā un pat atzīmēja jaunlatviešu sekmīgu sniegumu un ietekmi uz turpmāko vēsturisko procesu. Īpašo pozitīvi tika vērtēta jaunlatviešu darbība izglītības jomā un valodas izkopšana. Diskusijas radīja padomju skatījums uz politisko un sociālo darbību.
…