Pēc renesanses diezgan strauji sāka attīstīties zinātne. Ja viduslaikos cilvēka dzīvē lielāko lomu spēlēja baznīca un Dievs, bet jauno laiku cilvēks gribēja zināt daudz vairāk- izpētīt norises dabā, izzināt vairāk pats par sevi- cilvēku. Uzzināt kaut ko vairāk par pasauli un tās uzbūvi.
Cilvēki arvien vairāk sāka interesēties par pasauli. Viduslaiku eiropieša priekšstats par pasauli bija diezgan, ja pat ne ļoti, šaurs. Viņa uztverē pastāvēja tikai Eiropa, Āfrika un Ķīna, bet par to, kas atradās tālāk par šīm vietām viņam nebija ne vismazākās nojautas. Pirmo globusu 1492. gadā konstruēja Martīns Behaims Vācijā- Nirnbergā. Vēlāk 1506. gadā poļu zinātnieks Nikolajs Koperniks nāca klajā ar paziņojumu par to, ka zeme ir apaļa un griežas ap sauli, to viņš bija izskaidrojis savā darbā ar nosaukumu „Par debess sfēru griešanos.” Par to viņu vajāja inkvizīcija un viņš tika sodīts ar nāvi. Tikai pēc Kopernika nāves viņa darbs tika publicēts, un itāliešu astronoms Galileo Galilejs ar sava jaunā izgudrojuma- teleskopa palīdzību pierādīja Kopernika mācības pareizību un šoreiz baznīca, kā arī sabiedrība to nenosodīja.
Jau viduslaikos pastāvēja jūrniecība, taču jaunajos laikos tā attīstījās. 1492. gadā jūras braucējs Kristofors Kolumbs atklāja Ameriku, tiesa savas dzīves laikā viņš neuzzināja, ka ir atklājis jaunu kontinentu. 1498. gadā lielu atklājumu veica Vasko da Gama atklājot jaunu jūrasceļu uz Indiju. Taču vienu no vissvarīgākajiem notikumiem Lielo ģeogrāfisko atklājumu vēsturē bija brauciens apkārt zemeslodei, kuru veica spāņu jūrasbraucēji Fernana Magelāna vadībā 1519.- 1522. gadā. Brauciena laikā Filipīnu salās Magelāns krita sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem. Tikai 18 cilvēki, no piecu kuģu apkalpes, ar kuģi „Viktorija” kapteiņa Huana Elkano vadībā atgriezās mājās.
Jaunajos laikos, pēc renesanses, attīstījās medicīna un anatomija. Pirmās līķu sekcijas tika veiktas pilnīgā slepenībā, izpētot cilvēkus, kuru līķi tika nozagti no kapsētām. Zinātnieki nāca klajā ar jauniem faktiem par cilvēka iekšējo uzbūvi. Jaunas teorijas anatomijā un medicīnā, kura viduslaikos bija vairāk teorētiska zinātne, izstrādāja flāmu ārsts Andreass Vezālijs, kurš nodarbojās ar smalkiem cilvēka ķermeņa pētījumiem.
…
