Atbildot uz 1. Jautājumu, 42 cilvēki uzskata, ka lietvārds likšana darināts, izmantojot izskaņu –šana, bet 8 cilvēki nepiekrīt tam. Uz 2. jautājumu saņēmām tādas atbildes: 45 cilvēki uzskata, ka lietvārds dziedātājs veidots no darbības vārda, bet 5 cilvēkiem ir cits viedoklis. Uz nākošo jautājumu 38 cilvēki atbildēja, ka lietvārds jaunība darināts no īpašības vārda, bet 12 cilvēkiem ir cita atbilde. Atbildot uz 4. jautājumu 33 cilvēki uzskata, ka vārdā deviņvīruspēks ir trīs vārdu saknes, bet 17 cilvēki nepiekrīt tam. Uz 5. jautājumu 24 cilvēki atbildēja, ka lietvārds gājums darināts no darbības vārda iet, bet 26 cilvēki nepiekrīt tam Uz nākošo jautājumu 19 cilvēki atbildēja, ka latviešu valodas vārdu darināšanā vērojama arī citu valodu ietekme, bet 31 cilvēkiem ir cits viedoklis. Atbildot uz pēdējo jautājumu, 36 cilvēki uzskata, ka vārdi filosofija, parlaments, republika, traktieris, vareņiki ir aizguvumi no citām valodām, bet 14 cilvēki nepiekrīt tam.
Secinājumi
Pētot jaunvārdu ieviešanu valodā, nonācām pie secinājumiem:
1. Jaunvārdus darina, lai nosauktu jaunu priekšmetu vai parādību.
2. Vārddarināšanu un darinājumu lietošanu ietekmē tradīcijas, konvencija, dažādi individuāli darinājumi un to attīstības iespējas, darinājumu pārlieks lietojums.
3. Apelativācija un separācija ir kā vārddarināšanas paņēmieni.
4. Ne visi jaundarinājumi tiek ieviesti aktīvajā vārdu krājumā.
5. Pašlaik pastiprinājušies draudi latviešu valodai. Tie manāmi no visām pusēm. Latviešu valoda mums tagad jākopj vairāk nekā jebkad un vienlaikus jārūpējas par valodas pastāvēšanas politiskiem un juridiskiem apstākļiem. Abas valodas jautājumu daļas ir vienlīdz svarīgas latviešu valodas pastāvēšanai un attīstībai.
6. Mūsdienu valodu ciešo kontaktu apstākļos aktuāla un valodas attīstības gaitas noteikšanā nozīmīga kļuvusi intralingvālo un interlingvālo faktoru savstarpējā mijiedarbība un pretdarbība.
…
