Skatoties uz to, ko nozīmē vārds loģika, tad nevaram iztikt bez jēdziena definēšanas, kur nonākam krustcelēs, kad ir jāsniedz šī vārda definējums, kas ļauj labāk izprast tā būtību, un netikai loģikā ir svarīgi izprast šī jēdziena būtību, bet svarīgi tas ir lkatrā priekšmetā, jo bez jēdziena definēšanas nevaram iztikt.
Tas rāda cik svarīgi ir izzināt vārda patieso jēgu, lai arī nākas nonākt pie tāda slēdziena, ka dažkārt nezināmiem un neizprotamiem vārdiem tiek dotas dažādas definīcijas jeb izskaidrojumi. Tāpēc ir svarīgi skatīties to no loģiskā viedokļa, kas vairāk ir tuvāks un patiesāks tā būtībai, taču ne vienmēr var tik dots konkrēts jēdziena definējums, gadās, ka tie ir vairāki un savā ziņā tie līdzinās viens otram, atšķiroties tikai ar zināmām niansēm.
Tādēļ, ar šī referāta palīdzību centīšos noskaidrot, kādas ir definīcijas un to veidi, kā veiksmīgāk tās nodefinēt, un kā iespējams izvairīties no kļūdām, kā arī noskaidrot kādi ir definēšanas līdzīgie paņēmieni.
Jebkurš jēdziens atveido noteiktas zināma preikšmeta pazīmes. Pazīmes, kas raksturo priekšmeta galveno saturu, ir būtiskas pazīmes. Tādējādi kāda priekšmeta jēdziens ir nekas cits kā tā būtisko pazīmju kopums.
„Jēdziens ir domāšanas forma, kas atveido priekšmetu tā būtiskās pazīmes.”[1.]
Definēšana ir nepieciešama tad, kad jānosaka jēdziens, tas ir, noteikt to robežas, atļaujot atšķirt tās saistību no citām . Vienīgā reālā definīcija izrādās izvērsta no pašas būtības darba, bet tā jau vairs nav definīcija.
F.Engels uzsver, ka jēdziens ir „rezultāti, kuros vispārina dotos…pieredzi..”
Visus jēdzienus var iedalīt šādās klasēs[2.]:
Atkarībā no atspoguļošanas skata vai arī no paaudzes objekta-šķiras jēdziens un dzimtas jēdziens;
Atkarībā no atspoguļošanas priekšmeta-vienības jēdziens un kopīgie jēdzieni;
Atkarībā no atspoguļošanas priekšmeta vai īpašības, apstrahētam no priekšmeta- uz konkrētiem jēdzieniem un abstrakto jēdzienu.
Jēdziena saturs ir priekšmeta būtisko pazīmju kopums, tāpēc atklāt kāda jēdziena saturu nozīmē noraidīt visas tās būtiskās pazīmes. bet tā kā nosaukt visas būtiskās pazīmes ir samērā grūti (būtiskās pazīmes ne vienmēr viegli atšķiramas no nebūtiskajām pāzīmē,būtiskuko pazīmju uzskaite var būt nepilna u.tml.), tad loģika apskata tādas operācijas, kas vienkāršo šo uzdevumu.
Jebkura zinātne attēlo saskaņotu jēdzienu sistēmu, kurā visi jēdzieni saistīti viens ar otru, kļūstot sasistīti ar nesaraujamu ķēdi.…