Pirms sāku vēlos izdarīt tikai dažas nepieciešamas atrunas. Pirmkārt, pārsvarā atsaukšanās notiks uz diviem Platona dialogiem – vidusposma dialogu Valsts (lai gan precīzāks tulkojums grieķu vārdam πολιτεία / politeía būtu ‘pilsētvalsts vadīšana’ vai ‘pilsētvalsts iekārta’), un vēlīna posma dialoga Likumi.
Otrkārt, ir nepieciešams atzīmēt dažas valodas un uzskatu īpatnības, kas raksturo sengrieķu valodas kultūrvidi. Runājot par tikumu, grieķu valodā ἀρετή / aretē, jāsaka, ka tas ir vārda Ἀγάθων / agathon superlatīvs ar nozīmi vislabākais. 1 Un kā vislabākais tiek izdalītas četras īpašības, kas var piemist cilvēkam: gudrība (φρόνησις / phronēsis vai arī Σοφíα / sophiā2), nosvērtība jeb saprašana (σωφροσύνη / sōphrosynē), vīrišķība/drosme (ανδρεία / andreia), taisnīgums (δικαιοσύνη / dikaiosynē).3
Treškārt, vēlos citēt fragmentus no Ričarda Seneta darba „Miesa un akmens: Ķermenis un pilsēta rietumu civilizācijā”4 un iezīmēt pāris tiesas nozīmes pilsētvalsts un cilvēka dzīvē, lai ar vārdiem uzgleznotu mirklīgu ainu no Platona laika Atēnām:
„Attīstoties Atēnu demokrātijai, mainījās agoras izskats un platība, proti, vienlaicīgi visur telpā iespējamā kustība sekmēja līdzdalību demokrātijas procesos. Pievienojoties, te vienai, te citai grupai, cilvēks varēja gūt ieskatu par pilsētā notiekošo, kā arī izteikt savas domas par to. Atklātā telpa arī nejaušu garāmgājēju iesaistīja juridisku jautājumu risināšanā. Demokrātiskā laikmeta atēnieši bija slaveni ar savām daudzajām tiesu prāvām. Viens no „Mākoņu” personāžiem, norādījis uz karti un pateicis: „Es tev neticu, neredzu te sēžam nevienu tiesnesi.”5 Kaut arī arheoloģiskie atklājumi to neapstiprina, tomēr šķiet, ka galvenā un iecienītāka tiesāšanās vieta pilsētā, saukta Hēliaia atradās agoras dienvidrietumu stūrī. Pati ēka bija celta agrīno tirāniju laikā, taču pielietojumu rada tieši šajā sinhronajā ķermeņu plūdumā. Tiesu sprieda milzīgā laukumā zem klajas debess, tur vienlaikus varēja uzturēties ap 1500 cilvēku. (Tiesas spriešanā vajadzēja piedalīties vismaz 201 tiesnesim, bet bieži tiesnešu skaits sasniedz 501 un reizēm 1500). Sienas gar plašā laukuma malām bija zemas, kādu triju pēdu augstumā. Tādejādi jebkurš varēja sekot notikumiem tiesā, stāvēdams ārpusē, un gan tiesneši, gan garāmgājēji varēja apspriest tiesiskos pieradījumus.”…
