Pašos pirmsākumos cilvēki sazinajās ar žestiem. Ja kaut, kas bija vajadzīgs viņi to centās parādīt ar roku kustībām. Evolūcijas rezultātā sāka parādīties skaņas ar kurām centās izteikt vajadzīgo. Vēlāk šīs skaņas pārveidojāš par vārdiem. Cilvēki sāka sazināties ar vārdu palīdzibu. Tas ir tā pat kā bērniem, kad viņiem attīstoties pirmie vārdi parādās tikai 2 gadu vecumā. Cilveki definēja savas velmes izmantojot noteiktus vārdus(jēdzienus), kas raksturoja viņu velmes. Musdienās ar jēdzieniem definē parsvarā visas lietas. Visās nozarēs tie tiek izmantoti, lai definētu zinātnes izmantotos.
Jēdzienu pastāvēšana un attīstība ir nesaraujami saistīta ar vārdu kā valodas pamatvienību. Jēdziena izteiksme valodas formā ir vārds vai vārdkopa. Vārds raksturajas ar priekšmetisko un ar jēgas nozīmi. Vārda priekšmetiskā nozīme ir domas virzība uz noteiktu priekšmetu vai to kopumu. Vārda(vārdkopas) priekšmetiska nozīme nav pats reāli pastāvošais priekšmets vai to kopums, kuru apzīmē ar attiecīgo valodas izpausmi. Īstenība eksistējošo priekšmetu sauc par denotātu. Taču vārda priekšmetiskā nozīme ir tikai mūsu domas virzība uz saviem denotātiem attiecīgajā aspektā. Vārda jēgas nozīme ir ar to domāts būtisko pazīmju kopums attiecība uz konkrētu denotātu. Vārdiem un vārdkopām pārsvarā ir abas nozīmes- kā priekšmetiskā tā arī jēgas. Tomēr ir arī izņēmumi, un ir vārdi tikai ar priekšmetisko nozīmi. Pie šiem pieder personvārdi, piemēram „Jānis”. Vārdu un nozīmju saistība nav tik vienkārša. Bieži vien vārda nozīmi nosaka konteksts, kura šis vārds ir lietots. Arī viens un tas pats denotāts var iegūt diferencētas nozīmes un atšķirīgus vārdu apzīmējumus dažādu novērtējumu kontekstā. Piemēram vārdi „spiegs” un „izlūks”
Jēdziens ir viena no galvenajām īstenības zinātniskās izziņas formām. Radot jēdzienus zinātne atspoguļo tajos pētāmos priekšmetus. Līdzīgi jutekliskās izziņas formām, jēdziens ir īstenības atspoguļojuma forma. Taču jēdziens kā abstraktās domāšanas forma atšķiras no jutekliskās izziņas formām. Ja uztvere un priekšstati atspoguļo tikai priekšmeta ārpusi, tad jēdzieni atspoguļo to iekšējās būtiskās īpašības. Ja uztvere un priekšmeti pastāv cilvēka apziņā uzskatāmu tēlu veidā, tad jēdzienam trūkst uzskatāmības. Piemēram, uztverot konkrētu celtni (Daugavpils autoosta) mēs varam pēc tam to iztēloties ar konkrētām īpatnībām, krāsu, formu. Turpretī celtnes jēdziens raksturīgs ar to, ka tam trūkst priekšmeta konkrētas pazīmes. Tādējādi katram priekšmetam piemīt vairākas īpašības, kas to raksturo. Katrs priekšmets atšķiras vai līdzinās cits no citam, šīs atšķirības raksturo priekšmeta īpašības.
Domas par priekšmeta īpašībām sauc par priekšmeta pazīmēm. Tātad pazīmes no īpašībām atšķiras ar to, ka priekšmeta pazīmes ir noteiktas īpašības fiksācijas mūsu apziņā. Pazīmju skaits ir atkarīgs no priekšmeta sarežģītības. To var redzēt ņemot par piemēru trijstūri. Ka var redzēt tam ir 3 pazīmes, bet attiecīgi ņemot četrstūri jau redzam ka tam ir 4 pazīmes. Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka konkrētā priekšmeta raksturojošās pazīmes ir nevis vienkāršs to kopums, bet gan noteikta to sistēma, kas veido mūsu priekšstatu par priekšmeta būtību.…
