Ievads
Mūsdienu globalizācijas laikmetā, kad nereti dažādu rasu, kultūru un mentalitāšu nacionālās grupas un tautas sadzīvo kopā vienā valstī, ir vērts ielūkoties vēsturē. Tā ļauj novērtēt, kas ir valsts izveidošanās, pastāvēšanas un indivīdu sadarbības pamatā, kā arī saprast, kādas saites satur cilvēkus kopā. Jebkura sabiedrība, maza vai liela, rodas indivīdu apvienošanās rezultātā. Tāpat arī valsts izveidošanās ir tautas vienotības rezultāts, tādēļ valsts nav nekas cits kā tauta pati.
Tautas jēdziena saturs un nozīme valsts organizācijā ir interesants un aktuāls temats, īpaši vērtējot tās valstis, kurās sadzīvo vairākas nacionālās grupas. Tādēļ šis temats ir aktuāls ikvienam Latvijas Republikas iedzīvotājam, jo mēs dzīvojam valstī, kurā ir salīdzinoši liels nacionālo minoritāšu īpatsvars. Arī tāpēc, ka mēs esam salīdzinoši nepieredzējuša tauta valsts dzīves veidošanā, kura ir pieredzējusi divus neatkarības periodus. Starp abiem periodiem ir pagājis nopietns laika posms, tādēļ ir nepieciešams salīdzināt tautas jēdzienu pirmajā un otrajā neatkarības periodā.
Pirmā neatkarības perioda autoritatīvs valstszinātnieks Latvijā bija profesors Kārlis Dišlers, kurš uzrakstīja daudzus darbus, analizējot ārzemju valststiesībnieku zinātniskos rakstus un liekot pamatus Latvijas valststiesību teorijai. Šī darba mērķis ir analizēt K. Dišlera tautas jēdzienu un pētīt tautas jēdziena atšķirīgos aspektus Latvijā mūsdienās. Tautas jēdziens viena politiskā režīma ietvaros būtiski nemainās, tomēr laika gaitā ir jārisina jautājumi, kuri vēl nekad iepriekš nav radušies. Tādēļ rodas jauni tautas jēdziena aspekti.
Tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1. izpētīt tautas jēdzienu, izmantojot K. Dišlera pirmā neatkarības perioda laikā tapušos darbus;
2. analizēt tautas jēdzienu pirms valsts dibināšanas un izvērtēt tautas jēdziena transformāciju pēc valsts dibināšanas;
3. vērtēt tautas jēdziena nozīmi mūsdienu valstī;
4. pētīt atšķirīgo tautas un valsts attiecībās mūsdienu Latvijas valstī no Latvijas pirmajā neatkarības periodā.
Un izmantotas šādas zinātniskās pētniecības metodes:
1. salīdzinošā pētniecības metode – tiesību normu un dažādu autoru atziņu salīdzinājums;
2. gramatiskā pētniecības metode – noskaidrojot tautas jēdziena nozīmi K. Dišlera mācībā un mūsdienās;
3. sistēmiskā metode; salīdzinot nācijas jēdzienu K. Dišlera mācībā un mūsdienu zinātnieku izpratni par nāciju, analizējot un radot savus secinājumus;
4. analītiskā metode - dažādu avotu analīze, atziņu vērtēšana.
