Jēkabpils- Zemgales un Latgales novadu, un nozīmīgu transportmaģistrāļu krustcelēs izaugusi pilsēta, kur jau izsenis ļaudis darbojušies tirdzniecībā, rūpniecībā un transporta jomā. Tagadējās robežās pilsēta izveidota tikai pirms nepilniem četrdesmit gadiem- 1962.gadā, apvienojot Daugavas krastos iepretim stāvošās pilsētas Krustpili un Jēkabpili.
Jēkabpils nepārtraukti meklē ceļus, lai līdzsvarotu saimniecību un vidi, sasniegtu sociālo taisnīgumu, un panāktu pilsētas līdzsvarotu, mērķtiecīgu attīstību.
1.1.Ģeogrāfiskais un vēsturiskais raksturojums.
Jēkabpils atrodas Latvijas dienvidaustrumos, krustcelēs starp Latgali, Vidzemi, Zemgali un Sēliju. Ar 27 800 iedzīvotājiem tā ir astotā lielākā pilsēta Latvijā. Pilsētas platība ir 2553,5 ha, no kuriem 13,9 ha- parki, 339,9 ha- ūdeņi, 163,8 ha- meži, 2,1 ha- laukumi.
Jēkabpils izvietojusies abos Daugavas upes krastos. Attālums līdz galvaspilsētai Rīgai- 145 km, līdz tuvākās kaimiņvalsts Lietuvas robežai- 60 km. Jēkabpils pilsēta atrodas svarīgu dzelzceļa un automaģistrāļu krustpunktā, kuras saista Latviju ar Krieviju un Baltkrieviju: galvenie valsts autoceļi Rīga-Daugavpils (Baltkrievija), Rīga-Rēzekne (Krievija) un stratēģiskas nozīmes dzelzceļi Rīga-Daugavpils, Rīga-Rēzekne, Krustpils-Jelgava-Ventspils.
Tagadējās robežās Jēkabpils pilsēta izveidota 1962.gadā, pievienojot tai pretējā Daugavas krastā atrodošos Krustpili.
Krustpils vēstures avotos pirmo reizi minēta 1237.g., taču šī stratēģiski izdevīgā vieta Daugavas labajā krastā bijusi apdzīvota jau 1.g.t.p.m.ē., par ko liecina arheoloģiskie izrakumi Asotes pilskalnā, kur atradusis latgaļu pils. Par Krustpils dibinātāju uzskatāms Rīgas bīskaps Nikolajs de Magdeburgs, kurš 1237.g. uzcēla šeit pili (Kreutzburg), kas bija pirmā vācu iekarotāju pils Latgalē. Ap pili pakāpeniski veidojās apbūve, un 1511.g. virsbīskapa lēņu grāmatā Krustpils jau minēta kā miests. 1585.g. poļu karalis Stefans Batorijs Krustpili dāvināja Nikolajam Korfam, kura dzimtas īpašumā Krustpils atradās līdz pat 1.pasaules karam. Poļu-zviedru kara laikā (1600-1629)ap Krustpili norisinājās sīvas kaujas, pēc kurām nopostītais miestiņš neatspirga līdz pat 19.gs. vidum.
Jēkabpils nosaukta Kurzemes hercoga Jēkaba vārdā-Jakobstadt, taču tās dibinātāji ir krievu vecticībnieki. 17.gs. tie apmetās hercoga kroņa muižas zemē un pie Salas kroga nodibināja t.s. slabadu. Te izveidojā arī Daugavas strūdzinieku un plostnieku apmetne. Daugavas tirdzniecības ceļš no Salas kroga līdz Jaunjelgavai bija stipri krāčains, tādēļ preces šajā posmā tika pārvadātas ar pajūgiem un pie Salas kroga tās tika pārkrautas. Rosīgas saimnieciskās dzīves apstākļos 1670.gadā hercogs Jēkabs piešķīra Jēkabpilij pilsētas tiesības. Jēkabpils attīstība galvenokārt bija atkarīga no preču- galvenokārt linu un labības- kustības pa Daugavu. Ziemeļu kara laikā pilsēta tika nopostīta, 18.un 19.gs. to vairākkārt piemeklēja postoši ugunsgrēki, taču, pateicoties savai saimnieciskajai nozīmei, tā allaž ātri atspirga.…
