Jelgavas pils fasāžu dekoratīvā apdare

Pašreizējais fasādes krāsojums angļu sarkanā un baltā tonī, kas 1964.gadā pēc ilga pārtraukuma atkal piešķīra celtnes formām ekspresiju, ko krāsojums vienā tonī parasti laupa, nav saistāms ar Rastrelli. Ne tikai hronoloģiski (pili krāsoja pēc viņa nāves), bet arī toņu izvēles ziņā. Rastrelli celtnēs dominē dzeltenā vai zilā krāsa, turpretī sarkanos toņus vienmēr lietoja arhitekts Jensens. Tie atrodami viņa celtajā Academia Petrina Jelgavā, Zaļenieku pilī, Rundāles pils staļļos u.c. 2002.gadā uzsākta Jelgavas pils fasāžu jauna krāsošana, precizējot sarkano un balto laukumu maiņas sistēmu, kas ne vienmēr bija ievērota 1964.gadā.

Secinājumi
Atskatoties uz Jelgavas pili, jāatzīst, ka tas ir dižs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis radošajai domai, tieksmei pēc progresa, nemitīgajai mākslas attīstībai, kas, atspoguļodama katru sociāli politisko formāciju, cenšas pāraugt tās robežas. Šis kultūras piemineklis, kas veido mūsu tautas kultūras mantojumu, ir bagātīgi caurvīts spilgtiem pagātnes slāņiem, atdzimšanām un sabrukumiem. Jelgavas pils ir ne tikai lielākais, bet arī viens no izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā pēc savas vietas mūsu mākslas un kultūras vēsturē. Tā bija spilgta pieredze apmeklēt šo vietu Lielupes krastos un apbrīnot daudzos čuguna lējumus un smalkās fasādes formas, iespaidīgo ornamentiku kopumā. Izpētes materiāli brīžiem aizveda ilūzijās par to, kā būtu, ja pils būtu kā sākotnēji paredzēta. Par Rastrelli oriģinālo ieceri, tās vērienību un spožumu, kas vēsturisko notikumu dēļ apslāpējās un netika piepildīta, taču vienalga – karalisku un apbrīnas vērtu.

…