Jebkurā vecuma posmā katram sabiedrības loceklim ir savas vajadzības un vēlmes, kuras sasniedzot, cilvēks gūst gandarījumu. Lielāko savu dzīves daļu cilvēks pavada, strādājot algotā darbā, kurš sagādā prieku, un cilvēks jūtas kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, kurš sevi ir veiksmīgi pašrealizējis. Pienākot tai neveiksmīgajai dienai, kad cilvēks saslimst ar kādu slimību vai gūst kādu traumu, viss ierastais ritms cilvēka dzīvē mainās, līdz ar to arī mainās dzīves vērtības. Nav vairs rītos agri jāceļas, jāsteidzas uz darbu, jāveic daudzi uzliktie pienākumi darbā un vakarā vēl jāatgriežas mājās, lai paveiktu ikdienas mājas darbus, kā arī cilvēkam veselības problēmu dēļ tiek liegtas daudz dažādas izklaides iespējas, līdz ar to šo cilvēku garastāvoklis un noskaņojums ir pavisam bēdīgs, kas daļēji arī traucē atveseļošanos. Paiet ilgs laiks līdz cilvēks izveseļojas vai arī šī trauma iet līdz cilvēkam visu atlikušo mūžu, tādējādi mainot dzīves ritmu pie kā ir vajadzīgs atkal laiks, lai cilvēks pielāgotos. Viņam it kā no jauna ir jāiemācās dzīvot, ko piešķir viņa jauniegūtais pacienta statuss, kura viens no galvenajiem mērķiem ir – veiksmīga atveseļošanās.
Indivīds, kurš noteiktu dzīves daļu – ekonomiski aktīvo dzīves posmu ir aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē, apmeklējot sporta nodarbības, kino, iesaistījies sabiedriskās organizācijās, piedalījos sapulcēs, veicis valstij attīstošu darbu, izjūt milzīgu sašutumu un neapmierinātību ar sevi, ja pēkšņi slimības vai traumas dēļ šīs iespējas ir ierobežotas.
Jelgavas slimnīcas katram pacientam kā sabiedrības loceklim ir sniegti vairāki pakalpojumi, kas ļauj justies viņiem pilnvērtīgiem. Līdz ar to autors savā darbā meklēs atbildi uz jautājumu – ar kādiem Jelgavas slimnīcas traumatoloģijas nodaļas sniegtajiem pakalpojumiem pacienti ir apmierināti, ar kādiem neapmierināti un ko vajadzētu mainīt, lai viņi justos labāk.
…