Johans Gotfrīds Herders. Vēstures procesa nepārtraukta progresa teorija

Herders izstrādāja savus cilvēces attīstības koncepcijas pamatprincipus. Pirmkārt, domātājs uzskata, ka cilvēces attīstība ir daļa no kopējā pasaules attīstības procesa. Otrkārt, cilvēces vēstures kopīgais mērķis ir humānisma idejas īstenošana- virzība pretim vispusīgai cilvēka personības attīstīšanai. Treškārt, katru atsevišķu vēstures posmu Herders apskata ne tikai kā pakāpienu nākamajam, bet arī kā savas patstāvīgas nozīmes nesēju. „Katra tauta satur sevī savas pilnības mēru.”
Četrsējumu darbā „Idejas par cilvēces vēstures filozofiju” Herders izvērš savu cilvēces attīstības koncepciju. Vēstures aplūkojumu viņš sāk ar Visuma uzbūves ainu un Zemi kā zvaigzni citu zvaigžņu vidū. Interpretējot tā laika dabaszinātņu sasniegumus, Herders attiecina uz Zemes vēsturi cēlonības principu, sasniedz fizikāli ģeogrāfisko apstākļu un no tiem atkarīgo klimatisko īpatnību, kā arī augu un dzīvnieku valsts daudzveidības aprakstu. Galvenais šādā pieejā ir reālā dabas attīstības pamata meklējumi. Tiesa gan, Herdera centienus visam dot zinātnisku pamatojumu ierobežoja pašas zinātnes iespējas, tādēļ viņš balstās pārsvarā uz minējumiem. Tomēr viņa pētījumu pamatievirze ir skaidra- dabas attīstība kā dabisks process, bez iejaukšanās no malas.…