Jūgendstila arhitektūra un interjers Eiropā

Rīga līdz pat 19. Gadsimta vidum bija tipiska viduslaiku pilsēta – cietoksnis. Tās senatnīgo kodolu jeb iekšpilsētu aptvēra fortifikācijas sistēma, ko veidoja zemes vaļņi, bastioni un ūdens grāvji, savukārt, priekšpilsētā, kura bija aiz šīm vaļņu robežām bija atļauts pārsvarā celt tikai koka būves.
Jūgendstils Rīgas arhitektūrā strauji sāka attīstīties gadsimtu mijā, galvenokārt vācu arhitektu ietekmē. Tā pirmās izpausmes bija ļoti daudzveidīgas. Vienlaicīgi vērojami gan tīri dekoratīvi eksperimenti, gan arī mēģinājumi rast ēku funkcionālajam saturam atbilstošu izteiksmīgu arhitektonisko veidolu.
19. gadsimta arhitektūru nereti dēvē par īres namu arhitektūru. 20. gadsimta sākumā daudzveidīgāka kļuva uzcelto ēku tipoloģija, iezīmējās pāreja uz masveida dzīvokļu būvniecības kompleksu risināšanu. Taču īres nami joprojām palika aktīvākais pilsētas galvenais komponents rajonu centros.
Rīgas arhitektu darbs galvenokārt, saistījās ar īres namu celtniecību. Tas arī nosaka Rīgas Jūgenstila attīstības īpatnības atškirībā no Maskavas vai toreizējās Pēterburgas, kur arhitektu darbības lauks bija plašāks. Tur gadsimta sākumā būvēja vairākas jaunas grandiozu projektu projektētas dszelzsceļa stacijas un milzīgus tirdzniecības centrus, greznas savrupmājas. Bija ļoti plašas iespējas izvēlēties arhitektoniskos izpausmes līdzekļus.
…