Jūgendstils lietišķajā mākslā un grafikā Latvijā

19.gs. Eiropas un eiropeiskās kultūras reģionu plastiskajās mākslās sākas vispārēju un būtisku pārmaiņu laiks. [5.]
19.gs. lietišķās mākslas priekšmeti un celtnes bija no formālā un tīri mākslinieciskā viedokļa izteikti tradicionālas, jo gan kompozīcionālajā risinājuma ziņā, gan īpaši dekorā tika atdarināti dažādi pagātnes stili. Historisma lietišķās mākslas ražojumos un būvēs īpaši svarīgs bija dekors kā specifisko māksliniecisko vērtību iemiesotājs. Tā īpatsvars arvien pieaug, izpaužoties tendencei aizpildīt jebkuru plakni ar dekora sīkformām un ornamentu. [5.]
Pretstatā historisma perioda neostilu pluārismam, kā arī mākslas veidu nevienmērīgai, salīdzinoši patstāvīgai attīstībai jūgendstila mākslinieki tiecās vienota stila ietvaros iekļaut visus mākslas veidus, izdzēšot robežas starp tiem. Šī nosliece bija saistīta ar utopisku vēlēšanos pilnībā estetizēt cilvēka vidi. Tādejādi jūgendstils pārņēma visu tipu celtnes, to fasāžas, metālkalumus, mēbeles, gaismas ķermeņus, porcelāna, stikla un metāla traukus, juvelierizstrādājumus, grāmatu un periodisko izdevumu iekārtojumu, plakātu un lietišķo grafiku, tekstilijas un tērpus. Kopumā pieauga lietišķās mākslas nozares, tā tika pielīdzināta brīvajām mākslām, un galīgi zuda brīvo mākslu tradicionālie vērtējumi par mākslas amatniecību. [5.]
Tieksme pēc jauninājumiem un universāla stila spiedi jūgendstila māksliniekus projektēt visādu funkciju priekšmetus un celtnes, pieņemt industriālā laikmeta konstrukcijas un materiālus. [5.]
Izvēlējos šo tematu, jo gribēju vairāk uzzināt par jūgendstilu lietišķajā mākslā un grafika Latvijā, jo par to pilnībā neko nezināju, ja nu vienīgais par arhitektūru. Vēlme uzzināt kad un kur izveidojies šis stils, un kas šo stilu raksturo.…