Zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Jūgendstils Rīgā”. Šī tēma ir aktuāla, jo Rīga tiek uzskatīta par Eiropas jūgendstila metropoli. Rīgas arhitektūra ir mainījusies līdzi laikam, neatpaliekot no pasaules arhitektūras. Pilsētā ir daudz raksturīgu gotikas, baroka, eklektikas, racionālisma un it sevišķi jūgendstila ēku. Vairāk kā 40 procenti visu pilsētas centra ēku ir būvētas jūgendstilā. Tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē.
Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu atzinuši arī starptautiskie eksperti, un 1997. gada 4. decembrī Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
Pētnieciskā darba mērķis bija apskatīt Rīgas centrā un Vecrīgā esošās jūgendstila ēkas, uzzināt, kuri ir bijuši pazīstamākie jūgendstila arhitekti 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Rīgā, kā arī uzzināt vairāk par pēdējā laikā restaurētajām celtnēm.
Darbam ir trīs galvenās nodaļas – jūgendstila vispārīgs raksturojums, Rīgas jūgendstila raksturojums un pētnieciskā daļa, kurā apskatītas atsevišķas ēkas.
Pirmajā nodaļā aprakstīts jūgendstila rašanās laiks, to raksturojošie mākslinieciskie elementi, tā pamatidejas. Apskatīti arī jūgendstila attīstības posmi un virzieni un to rašanās laiki, izplatītākie faunas elementi jūgendstilā un dekoratīvie arhitektūras elementi. Nodaļas beigās apskatīti jūgendstila laika jaunievedumi arhitektūrā un celtniecībā.
Otrajā nodaļā stāstīts tieši par jūgendstila rašanos un attīstību 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Rīgā. Aprakstītas teritorijas, kurās dominēja jūgendstils, un arhitekti, kas radīja jūgendstila celtnes Rīgā, arī jūgendstila novirzieni, kas bija raksturīgi tieši Rīgā un pirmā celtne Rīgā, kurā parādījās jūgendstilam raksturīgie elementi. Šajā nodaļā aprakstīti arī divi nozīmīgākie jūgendstila arhitektu pārstāvji, kuri darbojušies Rīgā – Mihails Eizenšteins un Konstantīns Pēkšēns. …
