1926.g. māksliniekam piešķirts Francijas Mākslas un tautas izglītības darbinieka goda tituls. Madernieks turpināja strādāt Latvijā arī padomju ideoloģijas apstākļos. 1945.g. viņam pat piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mākslinieka nosaukums.
1951.g. Rīgā tika organizēta Madernieka 50 radoša darba gadiem veltīta izstāde. (Latvijas mākslas vēsture. Jūlijs Madernieks.)
Jūlijs Madernieks propagandē savu stilu ne tikai ar zīmējumiem, viņš to dara arī ar savu personu. Mākslinieku sastopam, ziema vai vasara, aizvien Rīgā, visbiežāk Jaunāko Ziņu un piena paviljonu rajonos. Galvā viņam žokejnīca, pretēji Zaļkalnam, kas tikai ziemā pataupa matus, galvu apsegdams. Kājās gandrīz stūrainas, smagas kurpes. Mugurā īss savāda griezuma mētelis. Apakšā, ja ne samta svārks, tad vismaz tāda veste, gluži mazu priekšu. Bet visīpatākais ir — pēc paša zīmējuma darinātā apkaklīte. Tā sasniedz vismaz divu apkaklīšu augstumu, un zem tās savādi atlocītajiem stūriem kvēlo neliela, bet krāsās ļoti grezna kakla saite. (..) Man pat šķiet, ka taisni tajā meklējams viņa nenovecošanas noslēpums. Augstā apkakle neļauj galvai ierauties krūtīs, un spilgtais pušķis zem zoda piešķir vaigam daudz svaiguma, — suminot Madernieku 70. dzimšanas dienā, rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš.
— Pareizi veidotā, gludi skūtā seja, pieglaudīgi paplānie mati, ikdienīgais uzvalks un tā klusais, kautrais valkātājs — nekas neliecina par spēcīgi savmaļu personību mūsu mākslas pasaulē, — atmiņās raksta Jaunāko Ziņu redaktors Jānis Kārkliņš.— Nekad viņš kaklā nesien tautisko prievīti, mugurā nevelk pelēkos pērmindera svārkus un tomēr ir izcilākais latviskā stila meklētājs kā rakstos, tā lietišķās mākslās — mēbeļu, paklāju, audumu zīmējumos, mītņu rotājumos. Viņš nav etnogrāfisko senrakstu un senformu atdarinātājs, bet latviskā stila meklētājs ar savas latviskās mākslinieka personības dziļiejūtu. Viņš nepieņem nekā sveša, bet rada pats savu. Tāds ir sava latviskā raksta rotnieks Jūlijs Madernieks. (Laikraksts Dienas Bizness. Leģendas- latviešu dizaina pionieris.)
Jūlijs Madernieks mirst 1955. gada 19. Jūlijā, Rīgā.
1970. un 1981.g. notika mākslinieka piemiņas izstādes.
Viņa darbi šobrīd glabājas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, privātkolekcijās. (Latvijas mākslas vēsture. Jūlijs Madernieks.)
…
